Īpašs materiāls

Uzkāpšana uz kuģa: efektivitātes nodrošināšanai NATO Reaģēšanas spēkiem ir nepieciešamas tehnoloģiskas inovācijas, lai dislocētu modernas un savstarpēji savietojamas komandas un kontroles sistēmas.

Transformācija ir ilgstoša un mērķtiecīgapārveide, kas bieži ir plaša mēroga pasākums, ko veic arstratēģisku nolūku radīt vai uzturēt konkurences priekšrocības vaiarī pretoties priekšrocībai, ko radījis eksistējošs vai jaunskonkurents. Šī koncepcija ir svarīga organizācijām, kurām jātiekgalā ar izaicinājumiem un iespējām, ko nevar efektīvi atrisināt,izmantojot zināmās metodoloģijas, lai pakāpeniski uzlabotuorganizāciju, procesu, tehnoloģiju, cilvēkresursu vadību un biznesamodeļus. Pārmaiņu nepieciešamība pastāv gan publiskajā, gan arīprivātajā sektorā.

Transformācijas stimuli var būt dažādi. Dažos gadījumos pārveidiveicina organizācijas konkurētspējas krasa pasliktināšanās, kasradusies konkurences vidē neparedzētu un negaidītu apstākļu dēļ vaiarī pārmaiņu negaidītā tempa dēļ. Citos gadījumos pārveidi virzaiespējas, kas rodas dēļ vēlēšanās veidot vai stimulēt videskonkurētspēju, vai arī radot vai ekspluatējot jaunu tehnoloģiju.Tas bieži prasa organizācijas, procesu vai personāla pārveidi.Biznesa apritē, konsekventi neefektīva uzņēmuma vadība var izraisītfirmas konkurētspējas pasliktināšanos tādā līmenī, ka irnepieciešama transformācijas perspektīva, lai atjaunotu tāssalīdzinošās priekšrocības.

Konkurences priekšrocību izvērtēšana

Pastāv uzskats, ka organizācijai ir konkurences priekšrocības tad,kad tā sasniedz konkurētspējīgāku stāvokli, salīdzinot ar vienu vaivairākiem konkurentiem. Konkurētspējīgs stāvoklis ir relatīvssnieguma mērs. Praktiskā ziņā, to var novērtēt, salīdzinotintegrētas konkurentu spējas konkurentā vidē. Tādu spēju piemēribiznesā ir dizains, ražošana, marketings, pārdošana un izplatīšana.Kara laikā, šādi piemēri ir manevri, uzbrukums, loģistika unkomandvadība un kontrole. Gan biznesā, gan karamākslā, organizācijavar izvērtēt savu šodienas un nākotnes konkurētspējas stāvokli,atbildot uz sekojošiem jautājumiem:

Šodienas konkurences pozīcija:

Atbildes uz šiem jautājumiem raksturosorganizācijas esošo konkurences stāvokli un palīdzēs aptuveniparedzēt tās konkurences stāvokli nākotnē. Dažos gadījumos atbildesnav skaidri izteiktas, jo tās ietver zināmu nenoteiktību, divdomībuun riska izvērtējumu. Tas bieži noved pie godprātīgām domstarpībāmun stimulē diskusiju organizācijas iekšienē. Ja izdodas vienotiespar konkurences trūkumu eksistenci – tagadnē vai nākotnē – tad varvirzīt dialogu par potenciālām darbībām konkurētspējasveicināšanai. Tieši šajā brīdī, pēc tam, kad ir panākta vienprātībapar pārmaiņu nepieciešamību, var runāt pat transformāciju kāpārmaiņu realizācijas līdzekli.

Ja tiek pieņemta premisa, ka spējas irprimārā bāze, uz kuras pamata organizācijas savā starpā konkurē,tad pūliņi attīstīt vai uzlabot konkurences priekšrocības irjāorientē tieši uz spējām. Tādā veidā primārajam pārveides mērķimir jābūt spēju attīstībai un veicināšanai.

Konceptuāli, var pieņemt, ka spējām ir cilvēku, procesu,organizācijas un tehnoloģijas komponenti. Tas nozīmē, ka spējas varuzlabot caur jauninājumiem un izmaiņām komponentu līmenī. Kad vienaizmaiņa komponenta līmenī ir saistāma ar inovācijas uzturēšanu,tradicionālās inovāciju metodoloģijas ir parasti pietiekošas.Tomēr, kad spēju stiprināšana vai attīstība prasa inovācijusinhronizēšanu vienā vai divos komponentos, vai kad inovācijakomponenta līmenī ir destruktīva, tad ir jāpiemēro transformācijasmetodoloģijas.

Uz spējām balstītas transformācijas darbības ietver sekojošuselementus un kopsakarības:

Šie elementi nodrošina ietvaru domām par transformāciju untransformācijas iniciatīvu strukturēšanu. Skaidrs, ka organizācijaskonkurences stāvokļa specifika noteikts to iniciatīvu apjomu, tempuun intensitāti, kas nepieciešami, lai sasniegtu izvirzītosstratēģiskos mērķus. Sekojoši, pareizā atbilde uz jautājumu „Ko jūsuzskatāt par transformāciju un kā tā izskatās? ” ir bieži „Tas iratkarīgs no tās konkurences situācijas, kurā atrodas attiecīgāorganizācija”.

Komercsektorā, direktora lēmums uzsākt lielupārveidi savā uzņēmuma tipiski ir radies dēļ konkurences stāvokļapasliktināšanās, ko izraisījušas pārmaiņas nozarē vai konkurencesvidē. Tas var rasties likumdošanas izmaiņu rezultātā, konkurentuuzvedības dēļ vai arī to var izraisīt jaunu produktu vai ražošanastehnoloģiju parādīšanās.

Transformācijas centieni komercsektorā, kuru nolūks ir veicinātvai attīstīt jaunas spējas, var būt uz priekšu virzīti, kā tas bijagadījumā ar „Dell” uzbrūkošo rīcību tiešās izplatīšanas nozarē un„tieši laikā” ražošanas princips personālo datoru tirgū.Transformācija var būt arī reaktīva, atbildot uz konkurentagājienu, kā tas bija konkurentu atbildes rīcībā uz Dela nemitīgocenu samazināšanu un ieguvumu dalīšanu. „Compaq” un HP apvienojās,lai gūtu mēroga priekšrocības, IBM efektīvi padevās, paziņojot parsava PC biznesa pārdošanu Ķīnas Lenovo un jauno akcentu uzpakalpojumiem korporatīvajiem klientiem.

„Dell” firmas pāreja uz tiešo izplatīšanu ilustrē pārveides spējuradīt konkurences priekšrocību, uzlabojot uzņēmuma veiktspēju arjaunas tehnoloģijas izmantošanas palīdzību. Šo pāreju aktivizēja unpaātrināja Internets, kas ļāva veikt tiešu pārdošanu ar zemāmizmaksām un papildināja tiešās pārdošanas un televeikalu iespējas.Turklāt „Dell” rādīja, ka tehnoloģijas izmantošana prasaorganizatoriskās, procesa un cilvēkresursu izmaiņas. „Dell” tikapārveidota visa piegāžu sistēma un vadības komanda līdz ar uzņēmumaizaugsmi tika gandrīz pilnīgi pārveidota ar ārējo talantupalīdzību.

ASV Aizsardzības departaments definētransformāciju kā “procesu, kas atveido militārās sacensības unsadarbības mainīgo raksturu caur jaunu koncepciju, spēju, cilvēkuun organizāciju kombinācijām, kur izmantotas mūsu valstspriekšrocības un kas aizsargā no mūsu asimetriskām ievainojamībām,lai uzturētu mūsu stratēģisko stāvokli, kas palīdz nodrošināt mieruun stabilitāti pasaulē”.

Šī pārveides definīcija uzsver spēju attīstības un stiprināšanascentrālo nozīmi militārajā transformācijā un pasvītro pārveidesprocesa proaktīvo raksturu. Aizsardzības kontekstā četrusprincipiālos spēju komponentus – cilvēkus, procesu, organizāciju untehnoloģiju – var paplašināt, ietverot papildus spēju veidojošoselementus. ASV Aizsardzības departamentā tas atbilst konstrukcijai:Doktrīna, Organizācija, Apmācība, Materiāls, Vadība un izglītība,Personāls un Iekārtas. Attiecīgi, kopsakarība starp četriempamatelementiem un paplašinātiem ASV elementiem irsekojoša:

Cilvēciskais pārmaiņu komponents irvissarežģītākais transformācijasfaktors

Strīds par procesa pārmaiņām virmoja ap to,vai tankiem būtu jāatbalsta kājnieki vai arī otrādi. Cilvēkuelements bija centrālais šajā strīdā, jo tā rezultāts noteiktu, vaieksistējošo karojošo elitāro grupu – kājnieku un kavalērijas –statuss ir jāsaglabā un jāpastiprina vai arī jāsamazina. Tiklīdzsākotnējas tehnoloģiskās un procesa inovācijas nostiprinājās vācuarmijā, radās jautājums par organizatoriskām formām, kā labākekspluatēt tehnoloģiskās un procesa inovācijas. Un konkrēti,organizatorisko pārmaiņu jautājumi tika saistīti ar veidojamomehanizēto vienību lielumu – vai tām ir jābūt Panzer brigādēm vaiPanzer divīzijām.

Evolucionāro pārmaiņu katrā no minētajām jomām tīrais efekts -kombinācijā ar efektīvu radiosakaru un atbalsta no gaisaizmantošanu – bija zemes kara darbības principu transformācija. Tasļāva Vācijai 1939. gadā ātri sakaut Poliju un 1940.gadā arīFranciju un tās sabiedrotos.

Cilvēcisko inovāciju nozīme

Dažu kara vešanas inovāciju potenciālā spēja izjaukt eksistējošāselites dzīves stilu ir viens no galvenajiem militārāstransformācijas izaicinājumiem. Tā tas notika, kad tika attīstītimehanizētie kaujas līdzekļi, kā arī pārvadātāju aviācija.Cilvēciskais pārmaiņu komponents ir vissarežģītākaistransformācijas faktors, neatkarīgi no situācijas, kur tas notiek –privātā, publiskā vai militārā vidē. Tāpēc vadītājiem, kam izdotsvadīt pārmaiņas, ir jāpievērš uzmanība cilvēciskajamelementam.

Jauninājumu paātrināšana ar nepārtrauktasizglītošanās palīdzību

Viens faktors, kas apgrūtina militāro transformāciju, irnepieciešamība rādīt jaunas koncepcijas potenciālo operatīvoefektivitāti. Gadījumā ar starpkaru pārvadātājaviāciju unmehanizētiem kaujas līdzekļiem, sākotnējās operatīvās koncepcijasun asociētās tehnoloģijas nedarbojās labi, tāpat kā nedarbojās labiarī eksistējošās spējas. Tikai daži novērtēja to operatīvokoncepciju un tehnoloģiju potenciālo ietekmi, kas varētu rastieslīdz ar pēdējo pilnveidošanu. Abos gadījumos spēja izvest abpusējipastiprinošas eksperimentu, mācību un kara spēļu sērijas bijakritiski svarīga, lai stratēģiskie līderi varētu aktivizēt apmācībuun iegūt pierādījumus, kas ļautu pamatot investīciju nepieciešamībujaunajās spējās. Mehanizēto līdzekļu gadījumā, Vācijas armijaskritiskā indivīdu masa spēja apgūt zināšanas par to, ka mehāniskoslīdzekļus ir iespējams izvietot ātrāk nekā to izdarīja viņuLielbritānijas, Francijas un Polijas armiju kolēģi.

Pārveide un NATO

Aplūkojot NATO caur transformācijas lupu, ir svarīgi uzdotiepriekš minētos jautājumus par šodienas un rītdienas salīdzinošāmpriekšrocībām. Atbildes uz šiem jautājumiem var dot labu ieskatupar to, cik lielā mērā ir vajadzīga transformācija un cik ātri irjāveic dažādas iniciatīvas.

Pastāv plaša vienprātība par to, ka NATO šā brīža „konkurencesvide” ir mainījusies. Relatīvi statisko aukstā kara konkurencesvidi ir nomainījusi ārkārtīgi mainīga un komplicēta drošībassituācija. Jaunu konkurentu un to eksistējošo un jauno spējuapvienojums rada jaunu drošības izaicinājumu. Jaunie konkurentiietver transnacionālus un ne-valstiskus aktierus, kam pietrūkstdaudzi pazīstami identifikācijas atribūti, tādi kā teritorija,robežas un fiksētas bāzes, kam ir dažādi centieni un motīvi, un arīsavādāki spēles noteikumi.

NATO ir reaģējusi uz jauno konkurences vidi, cenšoties vadītrisku, veidojot spēkus ar jaunām spējām un jauniemkonkurētspējīgiem atribūtiem, lai apkarotu esošos un jaunosdraudus. 2002.gada Prāgas sammitā Puses vienojās par to, ka NATOspēkiem ir jābūt kustīgākiem, pārvietojamākiem un uzturamiem.Pārmaiņu līmenis, kas nepieciešams, lai radītu spēkus ar integrētuattiecīgu spēju daudzumu, neapšaubāmi atbilst transformācijaskritērijam. Turklāt, primārais dzinējs tam ir NATO Ātrās reaģēšanasspēki (NATO Response Force - NRF).

NRF ir paredzēti kā 20000 liels, ātri reaģējošs kontingents, kasgatavs cīņai un ko var dislocēt 5 līdz 30 dienu laikā un uzturētlīdz par 30 dienām. Katra NRF vienība ir ieplānota kā kombinētaieroču grupa ar brigādes lieluma zemes spēkiem, gaisa spēkiem unkomandvadības un kontroles spējām, kas var realizēt līdz 200iziešanām dienā un kas ietver arī jūras spēkus. Lai dislocētos,šiem spēkiem ir jābūt ar ekspedīcijas spējām. Tas prasatehnoloģiskas pārmaiņas stratēģiskā gaisa lifta formā uncilvēciskus jauninājumus karavīru un lidotāju formā, kas spēj ātridislocēties ārpus savas nacionālās valsts robežām.

Lai NRF efektīvi darbotos kā integrēta, kombinēta visu ieročugrupu komanda, tiem būs nepieciešamas tehnoloģiskas inovācijas, laiizvietotu modernas un savietojamas komandvadības un kontrolessistēmas. Un lai spētu sevi uzturēt, NRF būs vajadzīgs attīstītefektīvas, robustas un pielāgojamas loģistikas spējas. Uzlabojumipašuzturēšanas jomā prasīs procesa, organizācijas un tehnoloģijasinovācijas.

Savietojamības uzlabošanas nepieciešamība ir viens no lielākajiemizaicinājumiem atsevišķas valsts bruņotajiem spēkiem un arī svarīgsizaicinājums NATO kopumā. Tomēr, ir vēl viens aspekts, kas padaraNRF par īpaši jaudīgu NATO transformācijas dzinēju un tā ir NRFsaikne ar NATO Tīklu koncepciju (Network-Enabled Capability -NEC).Šai saiknei ir potenciāla spēja veicināt NATO spēku labākusavstarpējo savietojamību un labāku jauno spēka avotu izmantošanucaur kopīgu informācijas lietošanu. Tomēr šī potenciāla realizēšanašodienas fiskālajā vidē un NATO NEC koncepcijas pārveide realitātēneizbēgami liks pieņemt smagus lēmumus par izdevumiem.

Nepieciešamība investēt tīklu veicinātās spējās dod iespējaskolaboratīvās koncepcijas attīstībai un eksperimentiem, kasfokusēti uz ar tīkliem aptvertu koalīcijas spēku sniegumanoteikšanu iespējamā operāciju spektrā. Pareizi izpildot, šī pieejapalīdzēs izveidot empīriskus pierādījumus, kas vajadzīgi NATOatbalstam, runājot par dalībvalstu investīcijām galvenajos tīklaspēju elementos. Galvenais uzdevums, kas izriet no NATO NECizpildes paātrinātas izpildes, ir sabiedroto spējas mācīties nopārējiem uzlabošana, strādājot ar apvienotiem spēkiem, kasiesaistīti operācijās, mācībās un eksperimentos.Vācijas/Nīderlandes korpusa izvietošana Afganistānā piedāvājaiespēju niansēti apgūt tīklos apvienoto spēku izmantošanasiespējas, kā arī testēt satelītu komunikācijas koalīcijasvidē.

Īsais Tīklu operāciju kurss (Network-Centric Operations ShortCourse) ir jaunais mehānisms, kas paātrinās organizatoriskomācīšanos. Tas ir augsta līmeņa darbinieku kurss, ko sākot no2005.gada jūnija piedāvās Sabiedroto transformācijas pavēlniecībāsadarbībā ar NATO Komandvadības un kontroles Izcilības centru unASV Aizsardzības departamenta Spēku transformācijas biroju.

Apskatot visu NATO transformācijas iniciatīvu spektru, Sabiedrototransformācijas pavēlniecības izveidošana izceļas kā svarīgaorganizatoriska inovācija, kas sola turpināt dot lielu ieguldījumuNATO nepārtrauktajā pārveidē. Šīs pavēlniecības darbs un NATOjaunie izcilības centri veido stabilu Alianses transformācijaspamatu. Vērtējot militārās transformācijas rezultātus, vēstureizgaismo līderu nozīmi, kas spēj vadīt pārmaiņas, kā arī kultūrasvērtību, kas atvērta pārmaiņām, pieņem diskusijas un atbalstainovācijas. Tikai laiks rādīs, vai NATO ir izmantojusi visusfaktorus, kas kritiski vajadzīgi veiksmei. Tomēr, raugoties uzlīdzšinējo progresu, prognozes ir cerīgas.

Džons J. Garstka ir ASV Aizsardzībasdepartamenta Spēku transformācijas biroja direktora palīgskoncepciju un operāciju jautājumos.