
Kas ir NATO?
Izvēlēties tēmu un uzzināt vairāk par NATO
1 Dalībvalstis
NATO dalībvalstis
Vissvarīgākie Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībnieki ir pašas tās dalībvalstis.
Šobrīd ir 32 dalībvalstis
Kārtot alfabētiskā secībā vai kārtot pēc datuma
- Albānija (2009)
- AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS (1949)
- Apvienotā Karaliste (1949)
- Beļģija (1949)
- Bulgārija (2004)
- Čehija (1999)
- Dānija (1949)
- Francija (1949)
- Grieķija (1952)
- Horvātija (2009)
- Igaunija (2004)
- Islande (1949)
- Itālija (1949)
- Kanāda (1949)
- Latvija (2004)
- Lietuva (2004)
- Luksemburga (1949)
- Melnkalne (2017)
- Nīderlande (1949)
- Norvēģija (1949)
- Polija (1999)
- Portugāle (1949)
- Rumānija (2004)
- Slovākija (2004)
- Slovēnija (2004)
- SOMIJA (2023)
- Spānija (1982)
- Turcija (1952)
- Ungārija (1999)
- Vācija (1955)
- Ziemeļmaķedonija (2020)
- ZVIEDRIJA (2024)
NATO paplašināšanās
Dalība NATO ir atvērta “jebkurai citai Eiropas valstij, kas ir spējīga sekmēt šī Līguma principus un veicināt Ziemeļatlantijas telpas drošību”.

2 Pamata informācija
3. Aktivitātes
4. Galvenie notikumi

1995
NATO iesaistās savā pirmajā liela mēroga krīzes vadības operācijā
Bosnijā un Hercegovinā
2001
Liela mēroga teroristu uzbrukumi Ņujorkā un Vašingtonā
NATO pirmo reizi iedarbina 5. pantu un izstrādā plašāku pieeju drošības jautājumiem

5. Darbības struktūras
Dalībvalstis
Kodol-
plānošanas grupa
Ziemeļat-
lantijas
Padome
Pakļautās komitejas
Ģenerāls-
ekretārs
Starptautiskais štābs
Militārā komiteja
Starptautiskais Militārais štābs
Sabiedroto Operāciju pavēlniecība
Sabiedroto
Transformācijas
pavēlniecība
Integrēta militārās vadības struktūra
-
NATO delegācijas
Katrai valstij ir tās pastāvīgā delegācija NATO politiskajā galvenajā mītnē Briselē. Katru delegāciju vada “vēstnieks”, kas pārstāv savu valdību alianses konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesā.
Aizvērt
-
Kodolplānošanas grupa
Kodolplānošanas grupai ir tādas pašās pilnvaras kā Ziemeļatlantijas Padomei.
Aizvērt
-
ZAP: NATO centrs
Ziemeļatlantijas Padome (ZAP) ir galvenā politisko lēmumu pieņemšanas struktūra NATO. Katrai dalībvalstij ir vieta ZAP.
Padome dažādos līmeņos sanāk vismaz reizi nedēļā vai pēc nepieciešamības. To vada ģenerālsekretārs, kurš palīdz dalībniekiem panākt vienošanos galvenajos jautājumos.Aizvērt
-
Pakļautās komitejas
NATO ir komiteju tīkls, kas risina visus tās darba kārtībā esošos jautājumus, sākot no politiskiem līdz pārsvarā tehniskiem jautājumiem. Šajās komitejās regulāri tiekas visu NATO dalībvalstu pārstāvji un eksperti.
Aizvērt
-
NATO aģentūras
NATO aģentūrām un organizācijām ir nozīmīga loma kolektīvo spēju nodrošināšanā un uzturēšanā. Tās specializējas tehniskajās jomās, kas papildina un veido neatņemamu NATO darba kārtības daļu: iepirkumi, atbalsts un saziņa un informācija.
Aizvērt
-
Ģenerālsekretārs:
Ģenerālsekretārs ir alianses augstākais starptautiskais ierēdnis. Viņš(-a) atbild par konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesa vadību aliansē un lēmumu īstenošanas nodrošināšanu. Ģenerālsekretārs ir arī NATO galvenais runasvīrs un vada organizācijas starptautisko štābu, kas NATO galvenajā mītnē sniedz padomus, norādes un administratīvu atbalstu NATO valstu delegācijām.
Aizvērt
-
Militārā organizācija un struktūra
Ja politisku lēmumu īstenošanai ir militāras sekas, galvenie iesaistītie dalībnieki ir šādi: Militārā komiteja, kuru veido NATO dalībvalstu bruņoto spēku vadītāji; Starptautiskais militārais štābs, Militārās komitejas izpildinstitūcija; militārās vadības struktūra, kuru veido Sabiedroto Operāciju pavēlniecība un Sabiedroto Transformācijas pavēlniecība.
NATO ir tikai nelieli savi pastāvīgie spēki. Kad Ziemeļatlantijas Padome vienojas par operācijas uzsākšanu, dalībnieki pēc brīvprātības principa sniedz savu militāro spēku atbalstu. Kad misija ir pabeigta, šie spēki atgriežas savās valstīs.
Aizvērt