Kas ir NATO?

Izvēlēties tēmu un uzzināt vairāk par NATO

1 Dalībvalstis

NATO dalībvalstis

Vissvarīgākie Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībnieki ir pašas tās dalībvalstis.

Šobrīd ir 32 dalībvalstis

Kārtot alfabētiskā secībā  vai  kārtot pēc datuma

  • Albānija (2009)
  • AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS (1949)
  • Apvienotā Karaliste (1949)
  • Beļģija (1949)
  • Bulgārija (2004)
  • Čehija (1999)
  • Dānija (1949)
  • Francija (1949)
  • Grieķija (1952)
  • Horvātija (2009)
  • Igaunija (2004)
  • Islande (1949)
  • Itālija (1949)
  • Kanāda (1949)
  • Latvija (2004)
  • Lietuva (2004)
  • Luksemburga (1949)
  • Melnkalne (2017)
  • Nīderlande (1949)
  • Norvēģija (1949)
  • Polija (1999)
  • Portugāle (1949)
  • Rumānija (2004)
  • Slovākija (2004)
  • Slovēnija (2004)
  • SOMIJA (2023)
  • Spānija (1982)
  • Turcija (1952)
  • Ungārija (1999)
  • Vācija (1955)
  • Ziemeļmaķedonija (2020)
  • ZVIEDRIJA (2024)

NATO paplašināšanās

Dalība NATO ir atvērta “jebkurai citai Eiropas valstij, kas ir spējīga sekmēt šī Līguma principus un veicināt Ziemeļatlantijas telpas drošību”.

 
&nsbp;
&nsbp;
NATO sanāksmes attēls

2 Pamata informācija

< >

2.1.Politiska un militāra alianse

Drošība mūsu ikdienas dzīvē noteic mūsu labsajūtu. NATO mērķis ir nodrošināt tās dalībvalstu brīvību un drošību ar politiskiem un militāriem līdzekļiem.

POLITISKI — NATO veicina demokrātiskās vērtības un sniedz tās dalībvalstīm iespēju konsultēties un sadarboties ar aizsardzību un drošību saistītos jautājumus, lai risinātu problēmas, veidotu uzticību un ilgtermiņā novērstu konfliktus.

MILITĀRI — NATO apņemšanās ir strīdu risināšana mierīgā ceļā. Ja diplomātiskie mēģinājumi ir nesekmīgi, NATO ir militāras pilnvaras uzsākt krīzes vadības operācijas. Tās tiek veiktas, pamatojoties uz NATO dibināšanas līguma kolektīvās aizsardzības klauzulu — Vašingtonas līguma 5. pantu — vai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātu, vienatnē vai sadarbībā ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

2.2.Kolektīvā aizsardzība

NATO ir apņēmusies ievērot principu, ka uzbrukums vienai vai vairākām tās dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Šis ir kolektīvās aizsardzības princips, kas ir nostiprināts Vašingtonas līguma 5. pantā.

Līdz šim 5. pants ir ticis iedarbināts vienu reizi — 2001. gadā, atbildot uz 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajām Valstīm.

2.3.Transatlantiskā saikne

NATO aliansi veido Eiropas un Ziemeļamerikas valstis. Tā nodrošina unikālu saikni starp šiem diviem kontinentiem, sniedzot tiem iespēju konsultēties un sadarboties aizsardzības un drošības jomā, kā arī kopīgi veikt daudznāciju krīzes vadības operācijas.

2.4.2022. gada Stratēģiskā koncepcija

Stratēģiskajā koncepcijā ir izklāstīti alianses pamatuzdevumi un principi, tās vērtības, mainīgā drošības vide un alianses stratēģiskie mērķi nākamajai desmitgadei. 2022. gada Stratēģiskā koncepcija atkārtoti apstiprina, ka NATO pamatmērķis ir nodrošināt tās dalībnieku kolektīvo aizsardzību, balstoties uz 360 grādu pieeju, un izvirza trīs pamatuzdevumus – atturēšanu un aizsardzību, krīžu novēršanu un vadību, kā arī sadarbīgo drošību.

 
 

3. Aktivitātes

< >

3.1.Lēmumi un konsultācijas

Ik dienas dalībvalstis konsultējas un pieņem lēmumus drošības jautājumos visos līmeņos un dažādās jomās.

“NATO lēmums” ir visu 32 dalībvalstu kolektīvās gribas izpausme, jo visi lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz vienprātības principu.

Simtiem amatpersonu, kā arī civilie un militārie eksperti katru dienu ierodas NATO galvenajā mītnē, lai apmainītos ar informāciju, idejām un, ja nepieciešams, palīdzētu sagatavot lēmumus sadarbībā ar valstu delegācijām un NATO galvenās mītnes darbiniekiem.

3.2.Operācijas un misijas

  • Kosova
  • Vidusjūras drošība
  • Atbalsts Āfrikas Savienībai

NATO aktīvi piedalās plaša spektra krīzes vadības operācijās un misijās, tostarp civilo ārkārtas situāciju misijās.

NATO krīzes vadības operācijas tiek veiktas, pamatojoties uz Vašingtonas līguma 5. pantu vai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātu.

3.3. Partnerības

Daudzos ar politiku un drošību saistītos jautājumos NATO strādā arī ar valstīm, kas nav dalībvalstis. Šīs valstis veido dialogu un uztur praktisku sadarbību ar aliansi un daudzas no tām piedalās NATO vadītajās operācijās un misijās. NATO sadarbojas arī ar plašu starptautisko organizāciju tīklu.

Partnervalstīm nav tādu pašu lēmumu pieņemšanas pilnvaru kā dalībvalstīm.

 Uzzināt vairāk
par NATO partnerībām

3.4.Līdzekļu izstrāde, atbildot uz draudiem

NATO vienmēr ir ieviesusi jauninājumus un pielāgojusies, lai nodrošinātu, ka tās politikas, spējas un struktūras atbilst esošajiem un nākotnes draudiem, tostarp dalībvalstu kolektīvās aizsardzības vajadzībām.

 
 

4. Galvenie notikumi

 

1989

Berlīnes mūra krišana

1991

Pēc Padomju Savienības sabrukuma NATO attīsta partnerības ar agrākajiem
pretiniekiem

1995

NATO iesaistās savā pirmajā liela mēroga krīzes vadības operācijā
Bosnijā un Hercegovinā

2001

Liela mēroga teroristu uzbrukumi Ņujorkā un Vašingtonā

NATO pirmo reizi iedarbina 5. pantu un izstrādā plašāku pieeju drošības jautājumiem

2003

NATO uzņemas Starptautisko drošības atbalsta spēku – ISAF – vadību Afganistānā

 PĀRIET UZ NATO VĒSTURES MODULI

5. Darbības struktūras

Dalībvalstis

 
Militārā komiteja

Starptautiskais Militārais štābs

 
Skatīt organizatoriskās struktūras shēmu