Intervija

Tā ir Eiropas Savienības aģentūra, kasizveidota ar misiju „atbalstīt dalībvalstis to centienos uzlabotEiropas aizsardzības spējas krīzes vadības jomā un uzturēt EiropasDrošības un aizsardzības politiku tādu, kā tā ir šodien unattīstīsies nākotnē”. Tāpēc mums ir jāaplūko šodienas vajadzības unjāparedz tās prasības, kas būs nepieciešamas pēc 20-30gadiem.

Konkrēti runājot, aģentūrai ir četras galvenās funkcijas. Tāsietver aizsardzības spēju attīstību, sadarbību bruņojuma jomā,Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi unaizsardzības iekārtu tirgu, un sadarbības veicināšanu pētījumu untehnoloģijas jomās. Tas ir diezgan plašs pienākumu spektrs, pat, jamēs tieši neesam atbildīgi par nevienu operāciju un mūsu viedoklisnetiek prasīts aizsardzības politikas un stratēģijasjautājumos.

Katra ES dalībvalsts piedalās aģentūras darbā, izņemot Dāniju, joDānija ir izvēlējusies nepiedalīties Eiropas Drošības unaizsardzības politikā. Finansēšanas mehānisms ir saistīts ar katrasvalsts nacionālo ienākumu. Tomēr šobrīd šīs summas nav īpašilielas. Šā gada budžets ir 20 miljoni eiro. Tas ir pietiekoši, laiapmaksātu personālu, ierīkotu jaunas biroja telpas un paratlikušajiem 3 miljoniem eiro mēs varam veikt iespējupētījumus.

Eiropas Aizsardzības aģentūra ir trešā aģentūra, ko dibinājusiPadome. Pirmās divas ir Satelītcentrs Torrejonā un Drošības studijucentrs Parīzē; abas organizācijas ienāca Padomē no Rietumu EiropasSavienības.

Mūsu struktūrā ir vairākas unikālas iezīmes.Aģentūra ir maza, tomēr tai ir plašs pienākumu loks un uzdevumsapmierināt dalībvalstu vajadzības. To vada Vadības padome (SteeringBoard), kuras priekšsēdētājs ir Havjers Solana (aģentūras vadītājsun tātad arī mans priekšnieks) un kas sastāv no atsevišķiemaizsardzības ministriem. Tie tiekas vairākos formātos. Dažkārtpiedalās arī nacionālo bruņoto spēku vadītāji (direktori). Dažkārtsanāksmes apmeklē arī pētījumu un tehnoloģiju direktori. Dažreizpiedalās arī atsevišķi speciālisti, kas ir atbildīgi par spējuattīstību. Kad strādāsim ar pilnu jaudu, tad sanāksmes notiksvidēji reizi sešās nedēļās.

Gandrīz viss mūsu personāls nāk no dalībvalstīm, kurām mēs esamkopīgo aktivitāšu centrālais kontaktpunkts. Mēs organizēsim virknipārrunu, seminārus, darba grupas un citas vairāk vai mazākformalizētas struktūras, lai padarītu aģentūru par vietu, kurdalībvalstis sanāk kopā, lai sadarbotos dažādu aktivitāšu spektrā.Aktivitāšu plašums ir mūsu struktūras stiprā puse, jo tas mums ļausveidot sinerģijas.

WEAG beigs pastāvēt jūnija beigās un mēs pārņemsim tā funkcijas.Es ceru, ka mēs varam veikt šīs funkcijas visaptverošākā veidā untieši tādēļ spēsim veidot papildus sinerģiju no atšķirīgām darbakārtībām. OCCAR ir starpvaldību aģentūra, tomēr tā nepieder visaiEiropai. Tā pieder tikai tās sešiem akcionāriem un ir vienīgiiepirkuma aģentūra, kas eksistē, lai realizētu programmas. Tādāveidā, viņi nesen ir pārņēmuši „A400M Airlifter” programmas vadību.OCCAR uzdevums šajā gadījumā ir vadīt līgumslēdzēju tā, lailidmašīnas tiktu piegādātas laikā un ar paredzētajām izmaksām. Mūsuaktivitātes sāksies un turpināsies pirms OCCAR darba. Mēs meklēsimceļus kā nodrošināt vienprātību par militāro spēju prioritātēm untad ģenerēt priekšlikumus, prezentēt idejas un tad atkal veidotkonsensu par to, ko vēl varam izdarīt visi kopā. Varbūt nākotnē mēsvisi arī nodarbosimies ar vadīšanu. Šobrīd tomēr es redzu mūsu lomukā papildinājumu OCCAR. Mums ir jācenšas izstrādāt sadarbībasprogrammas, ko vēlāk OCCAR varētu vadīt. Lai gan neviens netiekspiests griezties pie OCCAR un lūgt šādu vadību, OCCAR strādā labiun droši vien būtu ieinteresēts iesaistīties.

Šobrīd mēs esam apmēram 30, bet tad, kadpabeigsim sākotnējo kadru pieņemšanu šajā vasarā, tad kopējaisdarbinieku skaits būs 77. Mēs esam sadalīti četros galvenajosdirektorātos, katrs no kuriem atbilst vienai no četrām galvenajāmfunkcijām, kas ir spēju attīstība, pētījumi un tehnoloģijas,bruņojums, un rūpniecība un tirgus. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki,kas strādā pētījumu un tehnoloģijas direktorātā visu savu laikupavada tikai pie pētījumiem. Lielāko daļu sava laika viņi pavada,strādājot integrētās projekta komandās. Tiklīdz mēs sākam runāt parkonkrētu jautājumu, mēs identificēsim līderi, kas veiks integrētaskomandas formēšanu no visu četru direktorātu darbiniekiem. Katrānozarē, kur strādāsim – un šogad mums ir četri vadoši projekti –mēs uzskatām, ka vienīgais ceļš ir visaptveroša pieeja, kas prasazināšanas visās četrās disciplīnās.

Mūsu tuvākā prioritāte, kas ir visa pārējāpriekšnoteikums, ir uzsākt darbu, pieņemt darbā personālu uniekārtoties jaunajā birojā. Mums ir arī jāskaidro vairāk par sevi.Ir fantastiska interese par aģentūru, bet tās koncepcija vēl netiekpilnībā izprasta. Mums ir jāiepazīst individuāli katrs no saviemakcionāriem, tas ir 24 dalībvalstis. Bez tam, mums ir darbaprogramma uz gadu, kas nosaka mūsu četras galvenās programmas. Tāsir: Eiropas Aizsardzības iekārtu tirgus; komandvadības kontroles unkomunikācijas pētījums; bruņoti kaujas transporta līdzekļi unbezpersonāla gaisa transportlīdzekļi (UAV).

Mēs efektīvi tiekam mudināti pētīt Eiropas aizsardzības iekārtutirgu, jo Komisija pagājušajā septembrī ir izdevusi zaļo grāmatupar šo jautājumu. Tomēr esmu gatavs teikt, ka šajā jomā mums jau irbijuši pirmie sasniegumi. Pirms divām nedēļām mums bija Vadībaspadomes sanāksme, kur visas valstis piekrita uzsākt procesu, kuramērķis ir līdz gada beigām vienoties par lielāku konkurenciaizsardzības iekārtu iepirkumā. Tāpēc, mēs visu šo gadu pētīsim undiskutēsim par sākotnēji, iespējams, brīvprātīgu, nesaistošu,starpvaldību ētikas kodeksa izstrādāšanu, kuru, mēs ceram, varēsparakstīt visas 24 valstis. Militārais iepirkums ir lielā mērāatbrīvots no noteikumiem, kas regulē Eiropas iekšējo tirgu. Ja līdzgada beigām mēs varēsim piedāvāt pārliecinošu plānu konkursaprocesu atvēršanai, tas būs liels solis uz priekšu. Tas arīpalīdzēs Eiropai gūt labāku atdevi no aizsardzībasinvestīcijām.

Komandvadība, kontrole un komunikācija (C3) vienmēr ir problēma,kas jārisina dislocētās operācijās. Šobrīd kopā ar ES Militāroštābu mēs strādājam pie kopīga C3 pētījuma. Tas būs pabeigts maijāun iezīmēs trīs vai četrus mērķus, uz kuriem būs jātiecas. Pēc kādālaika, ES operācijas Bosnijā un Hercegovinā rezultātā, varparādīties vēl citas jomas. Vēl citādi, satelītu komunikācijas irjoma, kur eiropieši varētu sasniegt arī vairāk, ja mēs kopīgiizanalizētu problēmu, kas pārsvarā ir saistāma ar kapacitāti, unrastu kolektīvus risinājumus.

Pēc diviem vai trim gadiem prioritārie mērķi tiks noteikti pēczinātniskas spēju analīzes, kas nepieciešamas EDAP politikas mērķuatbalstam. Tomēr iesākumā mēs izvēlējāmies UAV un bruņotus kaujastransporta līdzekļus, kas ir interesanti no vis-Eiropasperspektīvas. Dažādas valstis atzīst UAV par jaunu un svarīgutehniku un tāpēc investē savās pētījumu programmās. Ja vien valstisnestrādās kopā, gala produkts nebūs tik labs, kā tas varētu būt nosavstarpējās savietojamības un praktiskā pielietojuma viedokļa. Arīizmaksas droši vien būs augstākas. Mūsu mērķis ir uzzīmēt zīmējumu,kur precīzi attēlots tas, kas notiek visā Eiropā. Tad mēsiepazīstināsim Vadības padomi ar šo analīzi un redzēsim, vaidalībvalstis apmierina šāda situācija. Ja tās nebūs apmierinātas,mēs piedāvāsim priekšlikumus, kā padarīt to saskaņotāku. Tas patsattiecas arī uz bruņotajiem transporta līdzekļiem.

Ir priekšlikumi par plašu Zinātnes untehnoloģijas izdevumu programmu aizsardzības pētījumu jomā.Formāli, mums ir skaidri jānodala drošības pētījumi no aizsardzībaspētījumiem. Aizsardzības ministri ir atbildīgi par aizsardzībaspētījumiem un tiem paredzētā nauda nāk no aizsardzības budžetiem.Drošības pētījumus var finansēt arī Komisija. Neraugoties uz šoformālo atšķirību, reālā pasaulē daudzas tehnoloģijas, kas tiekizstrādātas un kompānijas, kas nodarbojas ar pētījumiem ir viens untas pats. Vajadzēs saglabāt formālo atšķirību un tomēr raudzīties,lai tiktu veikti vissvarīgākie pētījumi. Mums ir jābūt informētiempar to, ko dara Komisija, lai pārliecinātos par to, ka mēsnemaksājam divas reizes par vienu un to pašu pētījumu. Un mumsvajadzēs dalīties ar pētījumu rezultātiem. Un varbūt arī Komisijaatradīs iespēju finansēt kādus aģentūras projektus.

Es nezinu, vai ir vēl bijuši grūtāki laikiaizsardzības plānotājiem kā tas ir šodien. Tas ir tādēļ, ka viņinodarbojas ar dubultu uzdevumu – pāreju no teritoriālāsaizsardzības uz dislocētām operācijām un tajā pat laikā cenšas ņemtvērā tehnoloģiskās revolūcijas sekas, kas liek mums pārcelties noindustriālā kara laikmetu uz informācijas laikmetu. Eiropā mums irpārāk daudz smagā metāla. Tajā pat laikā mums pietrūkst tādasīpašības, kas angļu valodā beidzas ar I-L-I-T-Y: stabilitāte,izvietojamība, mobilitāte un savstarpējā savietojamība. Daudzas nošīm īpašībām ir saistītas ar jaunām novērošanas un komunikācijassistēmām, kur tehnoloģija iespiežas cilvēku dzīves jomā. Tiešitādas pārmaiņas ir jāaicina, lai veic valdības. Bet tā kā mēs esammaza aģentūra ar pieticīgu budžetu, mums ir galvenokārt jāfunkcionēkā sirdsapziņai un katalizatoram.

Mēs esam tādā stāvoklī, ka spējam sniegt vienreizēji pārliecinošuvisas Eiropas situācijas analīzi. Cerams, kas tas mums ļausgriezties pie mūsu akcionāriem, aģentūras dalībvalstīm, laiskaidrotu situāciju un vaicātu, vai viņi ir ar to apmierināti. Javiņi nebūs apmierināti, mēs piedāvāsim priekšlikumus, kā lietasuzlabot. Galu galā, 24 aizsardzības ministriem būs jāvienojas pardažu elementu pielāgošanu valstu nacionālajos plānos un jāpiekrīttērēt naudu nedaudz savādā veidā, lai tiktu ņemta vērā Eiropasdimensija. Es domāju, ka tas tā var notikt un arī notiks, jopatlaban aģentūrai ir liels politisks atbalsts.

Tieši tas, ka mūsu darbinieki nāk nogalvaspilsētām, dod mums iespēju tās ietekmēt. Lai arī cik zinošievai novatoriski mēs nebūtu, mēs nekad nevarētu salauzt ledugalvaspilsētu attieksmē, ja vienkārši paziņotu, ka tāda un tādaideja, mūsuprāt, ir pati labākā un tad piedāvātu pieņemt to vai arīaizmirst. Mēs esam gara ceļojuma sākumā, tas ir aģentūrai un visām24 tās dalībvalstīm vajadzēs ceļot kopā. Mēs aģentūrā esam ieliktidarba kārtības noteicēja stāvoklī, bet mēs gūsim panākumus tikaitad, ja varēsim iegūt valstu atbalstu un nodrošināt to ilgstošulīdzdalību. Viņiem pieder jebkurš mūsu darbarezultāts.

Tas darbojas tieši pretēji. Mums jau irEiropas Drošības un aizsardzības politika un Eiropas Drošībasstratēģija, kur skaidri pateikts EDAP mērķis un pamatdoma. Aģentūraeksistē, lai palīdzētu Eiropai paveikt tās lietas, kas noteiktasDrošības stratēģijā. Tomēr Drošības stratēģijā ir pasvītrots, kaEiropai ir jānes sava daļa no pasaules drošības sloga un tai irnepieciešami instrumenti, lai to paveiktu. Šobrīd šo instrumentunav un tāpēc šo uzdevumu ir iespējams izpildīt tikai daļēji.Aģentūras uzdevums ir censties aizpildīt līdzekļu, spēju,instrumentu un infrastruktūras trūkumu vai arī, citiem vārdiemrunājot, aizvērt šķirtni starp to, ko Eiropa spēj izdarīt šodien unto, ka viņa vēlētos izdarīt.

Šobrīd ir pāragri par to runāt. Tomēr, ir jauizstrādāti daži mehānismi. Pastāv, piemēram, NATO-ES Spēju grupa unes pirmo reizi apmeklēšu šīs grupas sanāksmi aprīlī. Mēs arīplānojam laiku pa laikam aicināt NATO ģenerālsekretāru unattiecīgos ģenerālsekretāra palīgus uz mūsu Vadības padomessanāksmēm. Turklāt, lai gan tas vēl nav šobrīd izlemts, aģentūravar tikt aicināta piedalīties Nacionālo bruņojuma direktorukonferencē WEAG līdzšinējā vietā. Šīs visas, protams, ir formālassaiknes. Es uzskatu, ka praksē vislietderīgākās ir neformālāssaiknes, lai pārliecinātos par to, vai nedarām vienu un to pašu.Esmu jau īsumā apspriedis mūsu darba programmu šim gadam ar DžonuKolstonu [NATO ģenerālsekretāra palīgu aizsardzības politikas unplānošanas jautājumos] un Maršalu Bilingsliju [NATOģenerālsekretāra palīgu aizsardzības investīciju jautājumos], laiuzklausītu viņu komentārus un pārliecinātos, ka pēc dažiem mēnešiemmēs darba laikā neatduramies viens pret otru. .

Ir paredzēta zināma sadarbība. Tādas valstiskā Norvēģija un Turcija gūs labumu no administratīvās procedūras,kur tiks noteikta to asociācijas forma ar aģentūru, lai šis valstisir informētas par to, kas notiek aģentūrā. Tādā veidā, ja, teiksim,ducis valstu izlemj iesaistīties kādā konkrētā projektā, tad arīNorvēģiju un Turciju var aicināt pievienoties, ja šīs valstis tovēlas. Dānijas gadījums ir savādāks un šāda administratīvaprocedūra ar Dāniju nav paredzēta. Tas ir tādēļ, ka Dānija ir ESdalībvalsts, kas izvēlējusies nepiedalīties aģentūrā.

Šeit ir svarīgi transatlantisko attiecībujautājumi. Tomēr iniciatīvas spēks ir lielā mērā ASV pusē. TiešiAmerikas Savienotās Valstis cenšas ierobežot tehnoloģijas plūsmaspāri Atlantijas okeānam un mazina Eiropas pieeju ASV tirgumpretstatā diezgan atvērtai tirgus pieejamībai, ko bauda amerikāņiEiropā. ASV tērē daudz vairāk aizsardzībai nekā Eiropa un, tāpēc,tā risina šos jautājumus no spēka pozīcijas. Ja eiropiešiem nepatīkšāds līdzsvara trūkums starp tehnoloģisko apmaiņu un tirguspieejamību, tad vissaprātīgākais risinājums būtu eiropiešieminvestēt aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzesstiprināšanā Eiropā, lai šos jautājumus varētu nokārtot arpār-Atlantijas partneri līdzvērtīgākā formā. To var paveikt,pārvarot fragmentāciju un veicinot lielāku konsolidāciju, tādējādiģenerējot efektīvāku izlaidi par nebūt ne mazām naudas summām, kastiek atvēlētas aizsardzībai Eiropā. Tomēr tas ir projekts ilgākamlaika periodam. Attiecībā uz ASV pieeju Eiropas tirgiem, mēsaģentūrā neko nemainīsim. Šis ir jautājums, par kuru 24 akcionārustarpā ir liela viedokļu dažādība. Es tāpēc domāju, ka mana Vadībaspadome akceptēs nepiekrišanu šajā jomā.

Es noteikti uz to ceru. Esmu pārliecināts, kaEiropas aizsardzības industrijai ir jābūt konsolidētākai. Tas jauir plaši akceptēts kopš 1990.gada un pēdējos gados šajā jomā ir jaubūtiski sasniegumi, it īpaši dažos sektoros, piemēram, kosmiskāsaviācijas nozarē. Citās jomās, piemēram, gaisa un jūras nozarēs,konsolidācija vēl nav notikusi. Es uzskatu, ka lielāka tuvināšanāsir gan operatīva, gan arī ekonomiska imperatīva. Tomēr jāsaka, ka,ņemot vērā visu šo lielo dažādību, aģentūra šajā procesā varpalīdzēt tikai ar padomu un analīzi.

Viens mūsu šā gada darba programmas elementsir gada beigās iepazīstināt Vadības padomi ar kādu racionālusnieguma novērtēšanas mehānismu. Šis vērtējums attieksies tikpatdaudz uz dalībvalstu sniegumu, kā arī uz pašas aģentūrasrezultātiem. Ar snieguma kritērijiem es domāju arī finanšu mērķitērēt lielāku Eiropas aizsardzības pētījumu un tehnoloģisko fondudaļu tieši uz sadarbības principa pamata un, iespējams, kāduskritērijus, kas būtu saistīti ar NATO ierosināto spēku„izmantojamības” ideju.