Turpinot stiprināt drošību caur partnerattiecībām

NATO attiecību ar partnervalstīm tālākāattīstība būs svarīgs dienaskārtības punkts Alianses Stambulassamitā, kas notiks jūnija beigās. Sākotnējais NATO partnerattiecībupolitikas mērķis bija nojaukt barjeras starp agrākajiempretiniekiem un veicināt drošību ar dialoga un sadarbībasstarpniecību. Šodienas partnerattiecību programmu mērķi ir daudzambiciozāki, jo partnervalstis kopā ar NATO risina 21.gadsimtadrošības problēmas.

Partnerattiecību formas ir attīstījušāslīdztekus NATO transformēšanās plāniem. Visās jomās, neatkarīgi notā, vai valstis piedalās miera nodrošināšanas misijā vai arī reaģēuz jaunajiem, visas pasaules apdraudējumiem, tādiem kā terorismsvai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, partneriem ir svarīgaloma, gan veidojot, gan arī realizējot NATO atbildes soļus uzminētajiem jaunajiem izaicinājumiem. NATO padoms un atbalsts, kastiek sniegts caur partnerības mehānismiem, ir kļuvis neaizvietojamsarī tad, kad partnervalstis ievieš svarīgas iekšējāsreformas.

NATO regulāri konsultējas ar saviempartneriem Eiroatlantiskajā partnerības padomē (EAPP), kas veidovalstu partnerattiecību kopējo ietvaru. Bez tam, katram partnerimir iespēja arī veidot individuālas attiecības ar aliansi caurprogrammu “Partnerattiecības mieram”, kas piedāvā praktiskasaktivitātes, no kurām katra partnervalsts izvēlas pati sev būtiskassadarbības prioritātes. Šie divi svarīgie partnerattiecībumehānismi ir kļuvuši par eiroatlantiskās drošības arhitektūrasstūrakmeņiem.

Lai partnerattiecības varētu saglabāt savudinamisko un aktuālo saistību ar Aliansi, tās ir nepārtrauktijāsaskaņo ar NATO jaunajām prioritātēm. Tā kā NATO ir tik ļotisvarīgs drošības elements, tad partnervalstu vēlēšanās attīstītiesciešā saiknē ar NATO ir pašsaprotama. Tomēr arī partnerattiecībuprogrammai ir jāsaglabā sava pievilcība partneru acīs un tai irjāturpina apmierināt partneru cerības. NATO un partnervalstisgatavojas Stambulas samitam, kas notiks jūnija beigās un apzināsproblēmas, kuras nepieciešams kopīgi risināt.

Pirmkārt, ir mainījies līdzsvars starpsabiedrotajām un partnervalstīm. 29. martā septiņas bijušāspartnervalstis – Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija,Slovākija un Slovēnija – kļuva par sabiedrotajām valstīm. Pirmoreizi NATO ir vairāk dalībnieku (26) nekā partneru. Sabiedrotajiemir jābūt gataviem uzņemties vēl aktīvāku lomu partnerības dinamismauzturēšanā. Samits ir arī iespēja vēlreiz izvērtēt tās prioritātes,kas valstīm ir jārisina partnerības gaisotnē.

Otrkārt, partneri ir ļoti daudzveidīga valstugrupa. Tā ietver gan stratēģiski nozīmīgas Kaukāza un Vidusāzijasvalstis, gan arī Rietumeiropas valstis, kas nav iestājušās NATO.Visām šīm valstīm ir dažādas drošības prasības un vēlmes, tāpēc toprioritātes un partnerattiecību mērķi ir dažādi. Partnerattiecībuiespējām ir jābūt pietiekoši elastīgām, lai ņemtu vērā visus šosapsvērumus.

Piemēram, Kaukāza un Vidusāzijas valstīmpartnerattiecību instrumentiem ir jābūt tādiem, kas sniedzpalīdzību valstīm to iekšējo reformu iniciatīvu realizēšanā. Ņemotvērā Alianses zināšanas aizsardzības reformas jomā un to pieredzi,ko guvušas jaunās dalībvalstis caur Rīcības plānu dalībai NATO,aizsardzības sistēmas un militāro struktūru reformas veicināšanakļūs par sadarbības ar partnervalstīm centrālo asi.

Tomēr, lai spētu vislabākajā veidā atbildēt uzmilitārās reformas prasībām, partnerattiecību programmām irjāsniedz atbalsts arī citu svarīgu iekšzemes reformu realizēšanā.Lai to izdarītu NATO piedāvā saviem partneriem īpašu mehānismu, kosauc par Individuālo partnerattiecību rīcības plānu (IPRP), kuramērķis ir apvienot dažādus sadarbības mehānismus, ar kuriempartnervalstis realizē savu sadarbību ar Aliansi un veltīt asākuuzmanību iekšējām reformām. IPRP ir skaidri jādefinē katraatsevišķa partnera sadarbības prioritātes un jāseko, laidaudzveidīgie, lietotie mehānismi tiešām saskanētu tieši ar šīmprioritātēm.

Šodien vairākas valstis ir izrādījušas dzīvuinteresi par šo iniciatīvu un Gruzija ir pirmā, kas uzsāka šoprocesu, kad valsts prezidents Mihails Saakašvili 6.aprīlī NATOštābā iesniedza valsts Prezentācijas dokumentu (sīkāk par šo uncitiem mehānismiem lasiet Susanas Pondas rakstā Izprotot PfPinstrumentus šajā NATO Vēstnešaizdevumā).

Laikā, kad vieni partneri attīsta savasaizsardzības struktūras un spējas, pārējie ir spējīgi dot būtiskusmilitārus spēkus NATO vadītajām operācijām. Zviedrijaskontingentam, piemēram, bija īpaši liela loma kārtības atjaunošanāKosovā pēc marta nemieriem. Šādiem partneriem ir īpaši svarīgi, laiNATO partnerattiecību mehānismi turpinātu piešķirt tiem balsi NATOlēmumu pieņemšanas procesā tā, lai viņi var ietekmēt to misiju,kurās valsts piedalās vai vēlētos piedalīties, sagatavošanu unveikšanu.

Treškārt, partnerattiecībām ir jāiet kopsolīar pašas NATO transformācijas procesu. Cīņa pret terorismu šobrīdir kļuvusi par vienu no Alianses augstākajām prioritātēm. 2001.gada11.septembra uzbrukums Amerikas Savienotajām valstīm noveda pieNATO 5.panta aktivizēšanas pirmo reizi visā NATO pastāvēšanasvēsturē. Uzreiz nākamajā dienā 46 EAPP dalībvalstis, beznosacījumiem, nosodīja uzbrukumus Ņujorkai un Vašingtonai unsolījās darīt visu iespējamo, lai apturētu terorisma draudus. Tā kāpartnervalstis pašas ir kļuvušas par teroristu uzbrukumu upuriem,tām ir arī kopēja vēlēšanās pastiprināt sadarbību ar NATO terorismaapkarošanas jomā.

Praktisks darbs šajā jomā turpināsies caurPartnerattiecību rīcības plānu cīņai pret terorismu. Tasir veidots, lai veicinātu un atvieglotu sadarbību starp EAPPvalstīm ar politisku konsultāciju un praktisku programmu palīdzību,kas tiks realizētas EAPP un programmas “Partnerattiecības mieram”ietvaros (sīkāk par Partnerattiecību rīcības plānu cīņai pretterorismu lasiet Osman Yavuzalp rakstā Working with partners to fight terrorism 2003.gada pavasara NATO Vēstneša izdevumā).

Lai tiktu galā ar jaunajiem draudiem unveiktu pilnu misiju spektru, NATO līderi ir apņēmības pilnistiprināt alianses militāro spēju. Sabiedroto karaspēkam ir jābūtspējīgam ātri pārvietoties uz vajadzīgo vietu un uzturēt seviilgākā laikā un lielākos attālumos, ieskaitot arī tādā vidē, kurpastāv radioaktīvo, bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanasdraudi.

Ja partneri vēlas dot savu ieguldījumuvisgrūtākajās NATO vadītajās misijās, tad to rīcībā ir arī jābūtkaraspēkam, kas ir spējīgs apmierināt visas prasības. Plānošanas unpārskata process (Planning and Review Process -PARP) jau ilgu laikuir bijis līdzeklis, lai sagatavotu partneru ieguldījumu misijās tā,lai spēku attiecīgā militārā spēja balstītos uz NATO standartiem.Šis process ir kļuvis ļoti līdzīgs Aizsardzības plānošanasprocesam, kas notiek NATO ietvaros un tam ir tā arī jāturpinās, laigarantētu to, ka partneri ir spējīgi dot savu ieguldījumu misijāsvisefektīvākajā veidā.

Lai tiktu galā ar jaunajiem draudiem unveiktu pilnu misiju spektru, NATO līderi ir apņēmības pilnistiprināt alianses militāro spēju. Sabiedroto karaspēkam ir jābūtspējīgam ātri pārvietoties uz vajadzīgo vietu un uzturēt seviilgākā laikā un lielākos attālumos, ieskaitot arī tādā vidē, kurpastāv radioaktīvo, bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanasdraudi.

Ja partneri vēlas dot savu ieguldījumuvisgrūtākajās NATO vadītajās misijās, tad to rīcībā ir arī jābūtkaraspēkam, kas ir spējīgs apmierināt visas prasības. Plānošanas unpārskata process (Planning and Review Process -PARP) jau ilgu laikuir bijis līdzeklis, lai sagatavotu partneru ieguldījumu misijās tā,lai spēku attiecīgā militārā spēja balstītos uz NATO standartiem.Šis process ir kļuvis ļoti līdzīgs Aizsardzības plānošanasprocesam, kas notiek NATO ietvaros un tam ir tā arī jāturpinās, laigarantētu to, ka partneri ir spējīgi dot savu ieguldījumu misijāsvisefektīvākajā veidā.

Partnerattiecību formas ir nepārtrauktijāsaskaņo ar NATO jaunajām prioritātēm

Iespējams, ka Alianses darbība Afganistānā irbijis visspēcīgākais Alianses izaugsmes arguments pēdējos gados.Alianse ir vadījusi Starptautiskos drošības atbalsta spēkus (ISAF)kopš 2003.gada augusta, ar nolūku nest mieru un stabilitātiAfganistānai un nodrošināt, ka valsts vairs nekad netiek izmantotakā teroristu bāze.

Operācijas Afganistānā – valstī, kas atrodastālu prom no NATO tradicionālā perimetra – pasvītro iemeslus, kāpēcpartnerattiecības ir tik ļoti svarīgas Aliansei un arī to, kāpēcAliansei ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību tās Vidusāzijaspartneriem. Šobrīd misijā ir astoņi partneri, daudzi no tiem sniedzvērtīgus specializētus spēkus, tādus kā militārā policija unatmīnēšanas komandas. Šīs spējas ir ļoti vajadzīgas un spēlēsvarīgu lomu spēku struktūras līdzsvarošanā, kas ir jebkurasoperācijas veiksmes atslēga.

Partnervalstīm, kas atrodas Vidusāzijā, irbijusi svarīga loma ISAF spēku loģistikas un piegāžu nodrošinājumā,jo iekārtām un bruņojumam pirms ierašanās Afganistānā ir jāšķērsovairāku partnervalstu teritorijas. Attiecības, kas veidotasprogrammas “Partnerattiecības mieram” ietvaros ir veidojušas bāzi,uz kuras pamata Alianse ir varējusi slēgt divpusējus līgumus ar šīreģiona valstīm par materiālu tranzītu un spēku un rezervjuizvietošanu šo valstu teritorijās.

Ņemot vērā Afganistānas dažādo etniskosastāvu, vairākiem Vidusāzijas partneriem ir ietekme uz svarīgāmvietējām interešu grupām, kuru valstis var izmantot ISAF mērķusasniegšanai. Šo dažādo faktoru darbības rezultātā, Vidusāzijasvalstis, kas kādreiz tika uzskatītas par eiroatlantijas perifēriju,šodien ir kļuvušas par svarīgu Alianses kaimiņreģionu unpartnerattiecību plānos ir attiecīgi jāatspoguļo šī jaunā, būtiskāvalstu loma.

Ceturtkārt, partnerattiecību programmai irjābūt atvērtai jaunām dalībvalstīm. Gan Bosnija un Hercegovina, ganSerbija un Melnkalne ir skaidri formulējušas savu vēlēšanospievienoties. NATO ir skaidri noteikusi, ka pievienošanās prasīs,lai valstis izpilda NATO definētos nosacījumus un vissvarīgākais notiem ir pilnīga sadarbība ar Starptautisko tribunālu Hāgā sakarā arkrimināllietām, kas skar bijušo Dienvidslāviju.

Piektkārt, partnerattiecībām ir jāturpinapildīt to sākotnējo funkciju un jānodrošina konsultāciju forumsstarp partnervalstīm par tēmām, ka skar vislielākās šodienasaktualitātes drošības jomā. Partnerattiecību programmas rīcībā irvesela rinda mehānismu, kas ļauj sasaukt sanāksmes starpsabiedrotajiem un partnervalstīm, kā arī mazākās grupās ar dažāduvalstu piedalīšanos, atkarībā no apspriežamā jautājuma. Šo dažādomehānismu pievilcīgums gan partnervalstīm , gan arī sabiedrotajāmvalstīm ir noteikti jāsaglabā arī nākotnē.

Pēdējā EAPP sapulču sērija vēstnieku līmenī,kas notika šogad, ir veltīta dažādiem, kritiskiem jautājumiem gansabiedroto, gan arī partnervalstu skatījumā, ieskaitot situācijasattīstību Balkānos, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un cīņupret terorismu. EAPP ir nesen piekritusi nodibināt jaunu EAPPDrošības forumu, kas sanāks kopā reizi gadā, lai augstā līmenīdiskutētu par vissvarīgākajām problēmām drošības jomā un veidiem,kā NATO un partneri tās varētu kopīgi risināt.

Alianses veidotā partnerattiecību politika irbijusi ārkārtīgi veiksmīga, palīdzot mainīt visu eiroatlantijasstratēģisko vidi. Veicinot politisko un militāro savietojamību,partnerattiecības ir palīdzējušas veidot patiesu eiroatlantijasdrošības kultūru – ciešu valstu apņemšanos strādāt kopā un risinātkritiskas drošības problēmas eiroatlantijas valstu kopienasiekšienē un arī ārpus tās. 26 sabiedrotajām un 20 partnervalstīmturpinot attīstīties kopā, valstis palielina savu spēju atbildēt uzkopīgiem izaicinājumiem ar kopīgu spēku. Stambulas samitā šītendence tiks apstiprināta un norādīts turpmākaisceļš.

Roberts Vīvers ir Valstu attiecību unpolitisko jautājumu sekcijas vadītājs NATO Politisko lietu undrošības politikas nodaļā.

* Turcija atzīst Maķedonijas Republiku ar tās konstitucionālo nosaukumu.