VALODA
Sakarā ar tulkošanu "NATO Vēstneša" latviešu valodas versija iznāk apmēram divas nedēļas pēc angļu versijas
PAR "NATO VĒSTNESI"
RAKSTU IESNIEGŠANAS POLITIKA
INFORMĀCIJA PAR AUTORTIESĪBĀM
REDKOLĒĢIJA
 RSS
NOSŪTĪT ŠO RAKSTU DRAUGAM
ABONĒT NATO VĒSTNESI
  

Organizētā noziedzība un teroristu grupas: sabiedrotie vai hameleoni?

Get the Flash Player to see this player.

„NATO Vēstnesis” apskata teroristu un organizētās noziedzības izmaiņas un sadarbību, pēta, kurš no abiem ir lielāks drošības drauds, un uzdod jautājumu, vai tos vispār vēl var atšķirt vienu no otra.

Video garums: 11 minūtes

 Subtitri: Ieslēgt / Izslēgt

Ir viegli un mierinoši domāt, ka organizētās noziedzības

un teroristu aktivitātes ir tālas problēmas attālās zemēs.

Mēs varam domāt, ka viņu aktivitātes

ietekmē tikai mūsu sabiedrības nomales.

Bet šīs divas grupas strādā arvien ciešāk kopā,

un ne tikai kaut kur ēnā, ne tikai ar nelegālām precēm un pakalpojumiem.

Viņu aktivitātes var konstatēt mūsu ikdienas dzīves centrā.

Skuvekļi, baterijas, viss, ko vien varat iedomāties, šodien tiek viltots,

pārsvarā Austrumāzijas rūpnīcās.

Tas tiek importēts Eiropas Savienībā

ar tradicionālo organizētās noziedzības grupu palīdzību.

Runājot par cilvēku ikdienas dzīvi, cigarešu kontrabanda noteikti ir viens šāds piemērs.

Arī alkohola tirdzniecība. Un krāpšana ar kredītkartēm un tamlīdzīgas lietas.

Miša Glennijs (Glenny) ir godalgots autors un bijušais BBC korespondents.

Viņa nesenā grāmata „McMafia” dod skaidru ieskatu

dažādos veidos, kā noziedznieki darbojas dažādās pasaules malās.

Joma, kurā iesaistīts visvairāk cilvēku,

ir „carding” jeb personas datu izkrāpšana (phishing),

kredītkaršu kopēšanas shēmas un tā tālāk un tā joprojām.

Ir bijuši gadījumi, kad al Qaeda cilvēki šeit, Apvienotajā Karalistē,

un arī citur ir iesaistījušies „carding” operācijās, lai iegūtu sev finansējumu.

Jūs sastopaties ar tādām lietām kā, piemēram, „carder” tirgi,

kas pēc sava nolūka un mērķiem ir tikai tāds sīks noziegums,

un tad pēkšņi jūs redzat „botnetu”, kas ir iesaistīts „carder” shēmā,

kas bija iesaistīts arī uzbrukumā Igaunijā un tamlīdzīgi.

Un tad jūs sakāt, pagaidi - ko tas tur dara?

No pirmā skata organizētās noziedzības grupas un teroristu organizācijas

var šķist neiespējami savstarpēji partneri.

Organizētās noziedzības grupas parasti cenšas īpaši neizcelties

un vairās no uzmanības, it īpaši no policijas puses;

kamēr teroristu aktivitāšu mērķis ir piesaistīt pēc iespējas lielāku uzmanību.

Organizētās noziedzības grupas strādā pārsvarā peļņas dēļ;

kamēr teroristi vismaz izliekas darbojamies ideoloģijas vārdā.

Organizētās noziedzības grupas neļaus principiem stāties ceļā finansiālā labuma gūšanai;

kamēr teroristu organizācijas pamato daudzas savas darbības ar politiskiem vai reliģiskiem principiem.

Tomēr šie apraksti rāda attēlu tikai baltās un melnās krāsās.

Patiesībā, realitāte ir pelēka.

Paraudzīsimies uz organizētās noziedzības dabu

un sadalīsim to ražošanas zonās,

piemēram, Kolumbija, Afganistāna,

izplatīšanas zonās —Ziemeļmeksika, Balkāni -

un patēriņa zonās —ASV, Rietumeiropa.

Ražošanas un izplatīšanas zonās organizētā noziedzība nepaliek malā.

Drošības eksperti ir konstatējuši dublēšanos starp organizētās noziedzības un teroristu grupām,

tā, ka dažkārt ir grūti tās atšķirt vienu no otras.

Pēdējos gados mēs esam konstatējuši, ka parādās hibrīdorganizācijas, kas sliecas uz vienu vai otru spektra galu,

bet kopumā relatīvi vienādi aktīvi darbojas abos veidos;

tās ir daudz saliedētākas gan mērķu, gan operāciju un rekrutēšanas stratēģiju ziņā.

Doma par to, ka eksistē kaut kas līdzīgs Hezbollah organizētās noziedzības nodaļai,

vai es runāju ar Huanu Pablo no Kali karteļa? Nē, tā tas nenotiek.

Abu grupu dublēšanās ietver aktivitātes, intereses, personālu un prasmes.

Ja eksistē personāla tīkls, tad nav svarīgi,

vai viena persona strādā pusi laika kriminālā grupā un pusi - teroristu grupā,

tā vienkārši ir prasmju apmaiņa.

Teroristu grupas jau ilgu laiku ir izmantojušas kriminālas aktivitātes, lai finansētu savas organizācijas.

Te var būt nolaupīšanas ar izpirkuma pieprasīšanu, cilvēku un it īpaši narkotiku tirdzniecība.

Tas pats par sevi ir “raison d'être” daudzām teroristu grupām,

tāpēc tās pārtop par organizētās noziedzības grupām.

Ciešākas saiknes pat ir novedušas pie tā, ka grupas maina savu struktūru, lai izvairītos no policijas.

Viņi pāriet no hierarhiskās uz tīkla struktūru.

Tas ir kas tāds, ko abas puses var mācīties viena no otras.

Šai ziņā var teikt, ka noziedznieki nedaudz atpaliek no teroristiem.

Viņi ir ievērojuši šūnu tipa struktūru, un tāpēc viņiem ir izdevies izvairīties no tiesībsargājošo dienestu uzmanības.

Šī Londonas teritorija ir ļoti cieši saistīta ar tās austrumu rajonu,

kuru vēl tikai pirms dažiem gadu desmitiem raksturoja ļoti cieša

vietējo iedzīvotāju kopiena.

Tagad tur ir pilns ar starptautiskiem veikaliem un cilvēkiem un naudu, kas nāk no visas pasaules.

Tieši tāpat kā globalizācijas procesa rezultātā ir mainījies šis rajons,

mainījušies ir arī cilvēki un organizēto noziedznieku un teroristu grupu prakse.

Kapitāla spēja brīvi pārvietoties no valsts uz valsti, pāri robežām un tautām

zināmā mērā ir veicinājusi saiknes veidošanos starp organizēto noziedzību un terorismu.

Organizētās noziedzības grupām tehnoloģijas progress, it īpaši komunikāciju jomā,

nozīmē, ka tagad tās var ātri sazināties ar saviem darbiniekiem citās valstīs,

citos kontinentos un arī ātri kontaktēties ar jauniem klientiem un potenciāliem līdzdalībniekiem.

Berlīnes mūra krišana, Padomju Savienības sabrukums 1991.gadā

un citi notikumi 1990.gados ir nodrošinājuši lieliskus apstākļus organizētās noziedzības izaugsmei.

Tajā pat laikā notika starptautisko finanšu tirgu liberalizācija.

Tas nozīmēja, ka ļoti īsā laika periodā darījumu apjoms,

it īpaši ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību,

darījumu apjoms finanšu tirgos bija absolūti satriecošs,

un neviens, neviens nevarēja tam visam izsekot.

Tāpat kā 1990. gadi izraisīja izmaiņas un neskaidrības,

arī nesenā finanšu krīze 2008. un 2009.gadā ir radījusi apstākļus, no kuriem

kriminālās un teroristu grupas vēlas gūt priekšrocības.

Šī ir Londonas Sitijas finanšu centra sirds.

Viens no satraukuma iemesliem, uz ko ir norādījuši drošības analītiķi, slēpjas tajā,

ka līdz ar finanšu krīzi varētu rasties labi apstākļi organizētajai noziedzībai

un teroristu grupām investēt tādās vietās kā šī,

kur šobrīd ir izmisīgi nepieciešams kapitāls un kur varbūt netiek uzdots daudz jautājumu par tā izcelsmi.

Varētu teikt, ka kriminālās grupas būs viens no tiem nedaudzajiem sektoriem,

kas gūs labumu no kredītu krīzes, jo tagad viņiem ir iespējas izpirkt

bankrotējušus uzņēmumus vai arī nopirkt sev daļu tajos, darbojoties īpašumu tirgū.

Tāpat arī iefiltrēties mazos un vidējos uzņēmumos, izmantojot savā labā to,

ka daudzas valdības ir ieviesušas īpašas programmas, lai atbalstītu šādus uzņēmumus.

Galvenā doma ir tāda, ka mēs esam saskārušies ar šo milzīgo likviditātes krīzi,

un organizētā noziedzība darbojas ekonomikā, kur ir daudz skaidras naudas.

Tāpēc tā ir zelta iespēja organizētajai noziedzībai.

Attiecības starp teroristu grupām un organizēto noziedzību ir kā aprēķina laulības,

bet šīs laulības var arī uzskriet uz klints.

Mēs sākam konstatēt jaunus karus par teritorijām, kas iezīmējas starp dažām grupām,

īpaši tādās vietās kā Krievija un Centrālā Āzija,

kur viņiem jau tāpat visa kā ir par daudz.

Viņi cenšas tur ieiet un iekarot savu vietu,

un tas acīmredzami izsauc karus par teritoriju.

Lielākajā daļā sfēru, piemēram, narkotiku biznesā var konstatēt to, ka

iesācēji ir spiesti klausīties to, ko saka vecākie un labākie.

Ja gribat pamēģināt stāties pretī bandām, kas nodarbojas ar heroīna tirdzniecību šajā valstī,

lūdzu, varat mēģināt, bet pat, ja es būtu Osama bin Ladens,

es divreiz padomātu, pirms stātos pretī šiem cilvēkiem.

Ir skaidrs, ka pastāv saiknes starp organizēto noziedzību un terorismu,

un tas nav nekas jauns.

1981.gadā El-Jihad grupa, kas nogalināja Ēģiptes prezidentu Anvaru Sadatu,

finansēja uzbrukumus, apzogot kristiešu īpašumā esošos juvelierizstrādājumu veikalus.

Nesenākā pagātnē, 1993.gadā, pirmos uzbrukumus Pasaules tirdzniecības centram daļēji finansēja

no viltotu T-kreklu pārdošanas.

Dinamiskajā 21.gadsimtā ne organizētās noziedzības,

ne teroristu grupas neizrāda vēlēšanos atpalikt.

Hezbollah organizācija ir daudz modernāka nekā cilvēki mēdz to uztvert.

Es gribu teikt, ka viņu darbības kibertelpā ir patiešām iespaidīgas,

šeit jāmin kiberuzbrukumu spēju attīstība;

fakts, ka viņi būvē paši savu optiskās šķiedras tīklu Libānā.

Līdz ar mūsdienu izaicinājumiem, tādiem kā klimata pārmaiņas, nāk arī moderni veidi, kā gūt labumu no tiem.

Parādījusies detalizēta informācija par pirmo lielo krāpšanu,

izmantojot oglekļa emisiju pārdošanas atļaujas - noziegums, kas nāca gaismā un kurā iesaistītas milzīgas naudas summas.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā vērsties pret šīm grupām, ir cieša darbības koordinācija

starp valstīm un organizācijām. Ja tas neizdosies, tad atstātās tukšās vietas tiks nesaudzīgi izmantotas.

Kļūst aizvien grūtāk strādāt kopā pie kādas kombinētas operācijas,

ja viena puse nevēlas paust lielāko daļu informācijas, kas ir tās rīcībā.

Manuprāt, tas šobrīd ir viens no lielākajiem šķēršļiem sekmīgai sadarbībai.

Interneta banku darbība ir ārkārtīgi noderējusi naudas kontu iztukšošanai,

kā arī naudas ātrai pārskaitīšanai visā pasaulē, neatstājot aiz sevis nekādas pēdas.

Faktiski viena no pārmaiņām ir tāda, ka tagad daudz ātrāk

ir iespējams izvairīties no tiesas un tiesībaizsardzības iestādēm,

jo pat mazākais signāls par izmeklēšanas darbību uzsākšanu liek naudai strauji sākt kustēties.

Interesanti, ka vislielākā noziedzīgi iegūto līdzekļu aprite Eiropā, ko veic organizētā noziedzība,

norit operācijās, kas nodarbojas ar tā saukto "karuseļa" krāpšanu jeb krāpšanu bez pārdevēja,

kas praktiski nozīmē, ka tiek izmantotas atšķirības valstu PVN režīmos.

Tas ienes miljardiem eiro katru gadu.

Bet, iespējams, pats svarīgākais jautājums ir par to, kura no aktivitātēm nes lielāku ļaunumu

un kas ir lielāks drauds drošībai: organizētā noziedzība vai terorisms?

Es, personīgi, domāju, ka draudi, ko izraisa terorisms, ir bieži vien pārspīlēti,

salīdzinot ar sociālajiem draudiem, ko visā pasaulē ierosina organizētā noziedzība.

Es domāju, ka cilvēku dzīves daudz vairāk ietekmē, piemēram,

karš Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos,

kas būtībā ir milzīga krimināla darījuma rezultāts.

Redzams tas, ka ir nogalināti pieci miljoni cilvēku.

Teroristi, godīgi sakot, var tikai sapņot par šādiem skaitļiem.

Ir viegli un mierinoši domāt, ka organizētās noziedzības

un teroristu aktivitātes ir tālas problēmas attālās zemēs.

Mēs varam domāt, ka viņu aktivitātes

ietekmē tikai mūsu sabiedrības nomales.

Bet šīs divas grupas strādā arvien ciešāk kopā,

un ne tikai kaut kur ēnā, ne tikai ar nelegālām precēm un pakalpojumiem.

Viņu aktivitātes var konstatēt mūsu ikdienas dzīves centrā.

Skuvekļi, baterijas, viss, ko vien varat iedomāties, šodien tiek viltots,

pārsvarā Austrumāzijas rūpnīcās.

Tas tiek importēts Eiropas Savienībā

ar tradicionālo organizētās noziedzības grupu palīdzību.

Runājot par cilvēku ikdienas dzīvi, cigarešu kontrabanda noteikti ir viens šāds piemērs.

Arī alkohola tirdzniecība. Un krāpšana ar kredītkartēm un tamlīdzīgas lietas.

Miša Glennijs (Glenny) ir godalgots autors un bijušais BBC korespondents.

Viņa nesenā grāmata „McMafia” dod skaidru ieskatu

dažādos veidos, kā noziedznieki darbojas dažādās pasaules malās.

Joma, kurā iesaistīts visvairāk cilvēku,

ir „carding” jeb personas datu izkrāpšana (phishing),

kredītkaršu kopēšanas shēmas un tā tālāk un tā joprojām.

Ir bijuši gadījumi, kad al Qaeda cilvēki šeit, Apvienotajā Karalistē,

un arī citur ir iesaistījušies „carding” operācijās, lai iegūtu sev finansējumu.

Jūs sastopaties ar tādām lietām kā, piemēram, „carder” tirgi,

kas pēc sava nolūka un mērķiem ir tikai tāds sīks noziegums,

un tad pēkšņi jūs redzat „botnetu”, kas ir iesaistīts „carder” shēmā,

kas bija iesaistīts arī uzbrukumā Igaunijā un tamlīdzīgi.

Un tad jūs sakāt, pagaidi - ko tas tur dara?

No pirmā skata organizētās noziedzības grupas un teroristu organizācijas

var šķist neiespējami savstarpēji partneri.

Organizētās noziedzības grupas parasti cenšas īpaši neizcelties

un vairās no uzmanības, it īpaši no policijas puses;

kamēr teroristu aktivitāšu mērķis ir piesaistīt pēc iespējas lielāku uzmanību.

Organizētās noziedzības grupas strādā pārsvarā peļņas dēļ;

kamēr teroristi vismaz izliekas darbojamies ideoloģijas vārdā.

Organizētās noziedzības grupas neļaus principiem stāties ceļā finansiālā labuma gūšanai;

kamēr teroristu organizācijas pamato daudzas savas darbības ar politiskiem vai reliģiskiem principiem.

Tomēr šie apraksti rāda attēlu tikai baltās un melnās krāsās.

Patiesībā, realitāte ir pelēka.

Paraudzīsimies uz organizētās noziedzības dabu

un sadalīsim to ražošanas zonās,

piemēram, Kolumbija, Afganistāna,

izplatīšanas zonās —Ziemeļmeksika, Balkāni -

un patēriņa zonās —ASV, Rietumeiropa.

Ražošanas un izplatīšanas zonās organizētā noziedzība nepaliek malā.

Drošības eksperti ir konstatējuši dublēšanos starp organizētās noziedzības un teroristu grupām,

tā, ka dažkārt ir grūti tās atšķirt vienu no otras.

Pēdējos gados mēs esam konstatējuši, ka parādās hibrīdorganizācijas, kas sliecas uz vienu vai otru spektra galu,

bet kopumā relatīvi vienādi aktīvi darbojas abos veidos;

tās ir daudz saliedētākas gan mērķu, gan operāciju un rekrutēšanas stratēģiju ziņā.

Doma par to, ka eksistē kaut kas līdzīgs Hezbollah organizētās noziedzības nodaļai,

vai es runāju ar Huanu Pablo no Kali karteļa? Nē, tā tas nenotiek.

Abu grupu dublēšanās ietver aktivitātes, intereses, personālu un prasmes.

Ja eksistē personāla tīkls, tad nav svarīgi,

vai viena persona strādā pusi laika kriminālā grupā un pusi - teroristu grupā,

tā vienkārši ir prasmju apmaiņa.

Teroristu grupas jau ilgu laiku ir izmantojušas kriminālas aktivitātes, lai finansētu savas organizācijas.

Te var būt nolaupīšanas ar izpirkuma pieprasīšanu, cilvēku un it īpaši narkotiku tirdzniecība.

Tas pats par sevi ir “raison d'être” daudzām teroristu grupām,

tāpēc tās pārtop par organizētās noziedzības grupām.

Ciešākas saiknes pat ir novedušas pie tā, ka grupas maina savu struktūru, lai izvairītos no policijas.

Viņi pāriet no hierarhiskās uz tīkla struktūru.

Tas ir kas tāds, ko abas puses var mācīties viena no otras.

Šai ziņā var teikt, ka noziedznieki nedaudz atpaliek no teroristiem.

Viņi ir ievērojuši šūnu tipa struktūru, un tāpēc viņiem ir izdevies izvairīties no tiesībsargājošo dienestu uzmanības.

Šī Londonas teritorija ir ļoti cieši saistīta ar tās austrumu rajonu,

kuru vēl tikai pirms dažiem gadu desmitiem raksturoja ļoti cieša

vietējo iedzīvotāju kopiena.

Tagad tur ir pilns ar starptautiskiem veikaliem un cilvēkiem un naudu, kas nāk no visas pasaules.

Tieši tāpat kā globalizācijas procesa rezultātā ir mainījies šis rajons,

mainījušies ir arī cilvēki un organizēto noziedznieku un teroristu grupu prakse.

Kapitāla spēja brīvi pārvietoties no valsts uz valsti, pāri robežām un tautām

zināmā mērā ir veicinājusi saiknes veidošanos starp organizēto noziedzību un terorismu.

Organizētās noziedzības grupām tehnoloģijas progress, it īpaši komunikāciju jomā,

nozīmē, ka tagad tās var ātri sazināties ar saviem darbiniekiem citās valstīs,

citos kontinentos un arī ātri kontaktēties ar jauniem klientiem un potenciāliem līdzdalībniekiem.

Berlīnes mūra krišana, Padomju Savienības sabrukums 1991.gadā

un citi notikumi 1990.gados ir nodrošinājuši lieliskus apstākļus organizētās noziedzības izaugsmei.

Tajā pat laikā notika starptautisko finanšu tirgu liberalizācija.

Tas nozīmēja, ka ļoti īsā laika periodā darījumu apjoms,

it īpaši ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību,

darījumu apjoms finanšu tirgos bija absolūti satriecošs,

un neviens, neviens nevarēja tam visam izsekot.

Tāpat kā 1990. gadi izraisīja izmaiņas un neskaidrības,

arī nesenā finanšu krīze 2008. un 2009.gadā ir radījusi apstākļus, no kuriem

kriminālās un teroristu grupas vēlas gūt priekšrocības.

Šī ir Londonas Sitijas finanšu centra sirds.

Viens no satraukuma iemesliem, uz ko ir norādījuši drošības analītiķi, slēpjas tajā,

ka līdz ar finanšu krīzi varētu rasties labi apstākļi organizētajai noziedzībai

un teroristu grupām investēt tādās vietās kā šī,

kur šobrīd ir izmisīgi nepieciešams kapitāls un kur varbūt netiek uzdots daudz jautājumu par tā izcelsmi.

Varētu teikt, ka kriminālās grupas būs viens no tiem nedaudzajiem sektoriem,

kas gūs labumu no kredītu krīzes, jo tagad viņiem ir iespējas izpirkt

bankrotējušus uzņēmumus vai arī nopirkt sev daļu tajos, darbojoties īpašumu tirgū.

Tāpat arī iefiltrēties mazos un vidējos uzņēmumos, izmantojot savā labā to,

ka daudzas valdības ir ieviesušas īpašas programmas, lai atbalstītu šādus uzņēmumus.

Galvenā doma ir tāda, ka mēs esam saskārušies ar šo milzīgo likviditātes krīzi,

un organizētā noziedzība darbojas ekonomikā, kur ir daudz skaidras naudas.

Tāpēc tā ir zelta iespēja organizētajai noziedzībai.

Attiecības starp teroristu grupām un organizēto noziedzību ir kā aprēķina laulības,

bet šīs laulības var arī uzskriet uz klints.

Mēs sākam konstatēt jaunus karus par teritorijām, kas iezīmējas starp dažām grupām,

īpaši tādās vietās kā Krievija un Centrālā Āzija,

kur viņiem jau tāpat visa kā ir par daudz.

Viņi cenšas tur ieiet un iekarot savu vietu,

un tas acīmredzami izsauc karus par teritoriju.

Lielākajā daļā sfēru, piemēram, narkotiku biznesā var konstatēt to, ka

iesācēji ir spiesti klausīties to, ko saka vecākie un labākie.

Ja gribat pamēģināt stāties pretī bandām, kas nodarbojas ar heroīna tirdzniecību šajā valstī,

lūdzu, varat mēģināt, bet pat, ja es būtu Osama bin Ladens,

es divreiz padomātu, pirms stātos pretī šiem cilvēkiem.

Ir skaidrs, ka pastāv saiknes starp organizēto noziedzību un terorismu,

un tas nav nekas jauns.

1981.gadā El-Jihad grupa, kas nogalināja Ēģiptes prezidentu Anvaru Sadatu,

finansēja uzbrukumus, apzogot kristiešu īpašumā esošos juvelierizstrādājumu veikalus.

Nesenākā pagātnē, 1993.gadā, pirmos uzbrukumus Pasaules tirdzniecības centram daļēji finansēja

no viltotu T-kreklu pārdošanas.

Dinamiskajā 21.gadsimtā ne organizētās noziedzības,

ne teroristu grupas neizrāda vēlēšanos atpalikt.

Hezbollah organizācija ir daudz modernāka nekā cilvēki mēdz to uztvert.

Es gribu teikt, ka viņu darbības kibertelpā ir patiešām iespaidīgas,

šeit jāmin kiberuzbrukumu spēju attīstība;

fakts, ka viņi būvē paši savu optiskās šķiedras tīklu Libānā.

Līdz ar mūsdienu izaicinājumiem, tādiem kā klimata pārmaiņas, nāk arī moderni veidi, kā gūt labumu no tiem.

Parādījusies detalizēta informācija par pirmo lielo krāpšanu,

izmantojot oglekļa emisiju pārdošanas atļaujas - noziegums, kas nāca gaismā un kurā iesaistītas milzīgas naudas summas.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā vērsties pret šīm grupām, ir cieša darbības koordinācija

starp valstīm un organizācijām. Ja tas neizdosies, tad atstātās tukšās vietas tiks nesaudzīgi izmantotas.

Kļūst aizvien grūtāk strādāt kopā pie kādas kombinētas operācijas,

ja viena puse nevēlas paust lielāko daļu informācijas, kas ir tās rīcībā.

Manuprāt, tas šobrīd ir viens no lielākajiem šķēršļiem sekmīgai sadarbībai.

Interneta banku darbība ir ārkārtīgi noderējusi naudas kontu iztukšošanai,

kā arī naudas ātrai pārskaitīšanai visā pasaulē, neatstājot aiz sevis nekādas pēdas.

Faktiski viena no pārmaiņām ir tāda, ka tagad daudz ātrāk

ir iespējams izvairīties no tiesas un tiesībaizsardzības iestādēm,

jo pat mazākais signāls par izmeklēšanas darbību uzsākšanu liek naudai strauji sākt kustēties.

Interesanti, ka vislielākā noziedzīgi iegūto līdzekļu aprite Eiropā, ko veic organizētā noziedzība,

norit operācijās, kas nodarbojas ar tā saukto "karuseļa" krāpšanu jeb krāpšanu bez pārdevēja,

kas praktiski nozīmē, ka tiek izmantotas atšķirības valstu PVN režīmos.

Tas ienes miljardiem eiro katru gadu.

Bet, iespējams, pats svarīgākais jautājums ir par to, kura no aktivitātēm nes lielāku ļaunumu

un kas ir lielāks drauds drošībai: organizētā noziedzība vai terorisms?

Es, personīgi, domāju, ka draudi, ko izraisa terorisms, ir bieži vien pārspīlēti,

salīdzinot ar sociālajiem draudiem, ko visā pasaulē ierosina organizētā noziedzība.

Es domāju, ka cilvēku dzīves daudz vairāk ietekmē, piemēram,

karš Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos,

kas būtībā ir milzīga krimināla darījuma rezultāts.

Redzams tas, ka ir nogalināti pieci miljoni cilvēku.

Teroristi, godīgi sakot, var tikai sapņot par šādiem skaitļiem.

Dalies ar šo:    DiggIt   MySpace   Facebook   Delicious   Permalink