VALODA
Sakarā ar tulkošanu "NATO Vēstneša" latviešu valodas versija iznāk apmēram divas nedēļas pēc angļu versijas
PAR "NATO VĒSTNESI"
RAKSTU IESNIEGŠANAS POLITIKA
INFORMĀCIJA PAR AUTORTIESĪBĀM
REDKOLĒĢIJA
 RSS
NOSŪTĪT ŠO RAKSTU DRAUGAM
ABONĒT NATO VĒSTNESI
  

Izsalcis cilvēks ir dusmīgs cilvēks

José María Sumpsi Viñas, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ģenerāldirektora vietnieks, stāsta par jauniem veidiem, kā pārtika varētu izraisīt drošības problēmas mūsdienu pārtikas krīžu skatījumā.

Pasaules pārtikas situācijas definīcija tiek strauji pārskatīta. Plašie nemieri un protesta akcijas, piemēram, tādas, kādas notikušas dažādās pilsētās, sākot no Karību jūras baseina līdz Tālajiem Austrumiem, parāda politiskās nestabilitātes potenciālu, kas varētu izrietēt no pārtikas problēmas.

Šobrīd ir novērojama bezprecedenta pārtikas cenu kāpuma tendence un nabadzīgo valstu importa maksājumu pieaugums, ko pavada pārtikas krājumu samazināšanās. Tas ir izraisījis daudzas politikas, drošības, humanitāras un ar attīstību saistītas problēmas, kas ir tālu no tikai badacietēju vajadzību tiešas apmierināšanas.

Pēdējās dažās nedēļās pasaule ir nopietni ņēmusi vērā šos izaicinājumus, nākot klajā ar virkni jaunu priekšlikumu.

Ņemot vērā šis problēmas komplekso raksturu, politikas veidotājiem ir grūts uzdevums līdzsvarot nekavējošu reakciju uz akūtām problēmām un pietiekamu laika daudzumu, lai adekvāti izprastu un analizētu izaicinājumus un veiktās rīcības iespējamās sekas.

Atsevišķos gadījumos, lai virzītos uz priekšu, ir nepieciešama lielāka skaidrība un plaša sistēmiska vienošanās. Mums ir jāizpēta pārtikas cenu kāpuma virzītāji no pieprasījuma un piedāvājuma puses, to ietekme un iespējamie draudi.

Vissatraucošākās, tuvākās sekas ir sociālie un politiskie ar pārtiku saistītie iedzīvotāju nemieri daudzās valstīs

Šī situācija atklāj gan izaicinājumus, kas ir jau acīmredzami, gan iespējas, kas varbūt nav tik redzamas.

Svarīgākie tuvākie izaicinājumi ietver:

  • ar pārtiku saistītu protestu izcelšanos un nedrošību;
  • lielāku pārtikas nedrošību ar lielāku akūtu uztura nepietiekamību, kas prasa ārkārtas iejaukšanos;
  • lielākas pārtikas produktu importa, pārtikas atbalsta un palīdzības programmu izmaksas; un
  • nacionālo valdību izmantoto cenu kontroli, eksporta liegumus un importa tarifu atcelšanu.

Potenciālās iespējas ietver:

  • iespējamos ieguvumus zemniekiem;
  • novatoriskus risinājumus pārtikas palīdzības sistēmā; un
  • labvēlīgas izmaiņas tirdzniecības politikās ar lauksaimniecības produktiem.

Vissatraucošākās, tuvākās sekas ir sociālie un politiskie ar pārtiku saistītie iedzīvotāju nemieri daudzās valstīs. Šis risks ir īpaši augsts valstīs, kas radušās bruņota konflikta rezultātā, kur trauslā drošība un politiskais vai ekonomiskais progress ir viegli novirzāms no pareizā kursa.

Dažos gadījumos stabilitātes pasākumu efektivitāte var tikt mazināta, miera uzturēšanas misijas var tikt pakļautas valdības centieniem apspiest nemierus un starptautiskie darbinieki un viņu kontrolētie objekti (tādi kā pārtikas noliktavas) var paši kļūt par mērķi.

Ja šīs problēmas turpināsies tā, kā tiek paredzēts, papildu vajadzību segšana var pārvērsties par miljardiem dolāru tikai humanitārajās izmaksās vien

Neatkarīgi no tūlītējas reakcijas uz drošības situācijas pasliktināšanos, tā kā tas notika, piemēram, Haiti, ir nepieciešami arī citi steidzami pasākumi. Tie ietver:

  • ar pārtiku saistītu iedzīvotāju protestu pārvēršanu par konflikta agrīnās brīdināšanas sistēmām;
  • pārtikas drošības integrēšanu miera nodrošināšanā;
  • ārkārtas plānu sagatavošanu;
  • pārtikas tirgu un cenu monitoringu (īpaši pilsētās); un
  • domāšanu par to, kā aģentūras un miera nodrošināšanas misijas varētu labāk tikt galā ar masu nemieriem.

Mēs varētu arī papētīt ātras reaģēšanas komandu nosūtīšanu, kam ir nepieciešamās zināšanas par to, kā reaģēt uz šādiem komplicētiem gadījumiem.

Pārtika, kas paredzēta izdalīšanai ārkārtas gadījumos, ir ne tikai steidzama, bet arī kļūst aizvien dārgāka, kas, savukārt, mazina starptautiskās palīdzības efektivitāti. Pasaules pārtikas programma līdz brīdim, kad tapis šis raksts, jau ir pieprasījusi papildu 750 miljonus USD, lai finansētu jau izvērtētos 2008.gada projektus, un šī summa turpina pieaugt. Daudzām organizācijām un aģentūrām vajadzēs piešķirt papildu finansējumu tikai, lai uzturētu esošos palīdzības līmeņus vien.

Ja šīs problēmas turpināsies tā, kā tiek paredzēts, papildu vajadzību segšana var pārvērsties par miljardiem dolāru tikai humanitārajās izmaksās vien. Nav īsti skaidrs, no kurienes šie papildu resursi varētu nākt un kā tas varētu ietekmēt citas humanitārās palīdzības nepieciešamības. Ir iespējams, ka daudzas no pasaules visneaizsargātākajām tautām, kas ir atkarīgas no ārējā pārtikas atbalsta, būs spiestas pieņemt samazinātas vai apcirptas pārtikas devas. Donorvalstīm jābūt gatavām sniegt vērienīgus papildu resursus un, kopā ar pārtikas un palīdzības organizācijām, risināt svarīgus jautājumus par prioritātēm.

ANO sistēmai ir steidzami jāuzlabo vajadzību izvērtēšana un vājo vietu analīze, kā arī kopā ar valstu valdībām jāstrādā pie efektīvu „drošības tīklu” izveides. Tie varētu būt pārtikas taloni vai naudas pārvedumi, ēdināšana skolās, nodarbinātības vai uztura programmas, apdrošināšanas shēmas – viss, kas aizsargātu neaizsargātas iedzīvotāju grupas.

Tuvākā vai tālākā perspektīvā nabadzīgajiem lauku ražotājiem ir jāpalīdz paplašināt ražošana un spēja izmantot augstāku preču cenu sniegtās iespējas. Graudaugu ražošana valstīs ar zemu ienākumu un pārtikas deficītu (Low Income Food Deficit Countries (LIFDCs)), izņemot Ķīnu un Indiju, 2007.gadā ir kritusies par 2.2 procentiem, kas noticis uz starptautisko cenu pieauguma fona. Ražība šajās valstīs joprojām ir zemāka kā citviet pasaulē. Tas ir tāpēc, ka šīs valstis atpaliek minerālmēslojuma ziņā, augstražīgu šķirņu, irigācijas, integrētu barības vielu un kaitēkļu apkarošanas jomās, kā arī saudzējošas zemes apstrādes ziņā.

FAO ir jau spērusi soļus, lai reaģētu uz strauji augošajām pārtikas cenām. 2007.gada decembrī tā uzsāka iniciatīvu, lai palīdzētu visvairāk skartajām valstīm palielināt lauksaimniecības produktu piedāvājumu. Darbs pie šīs iniciatīvas notiek sadarbībā ar Pasaules Banku, reģionālām institūcijām un citām Romā bāzētām aģentūrām un nacionālām valdībām ar nolūku identificēt steidzamas investīcijas vajadzības lauksaimniecībā.

Kamēr šī iniciatīva ir saistīta ar sadarbību, lai palīdzētu zemniekiem ražot to, ko viņi vēlas un to, kas viņiem ir vajadzīgs, arī drošības organizācijas var strādāt kopā ar citās jomās strādājošajiem, lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi un kontroli.

Ar šādu rīcību varētu novērst pārtikas problēmas pārvēršanos no humanitāras problēmas par būtisku drošības jautājumu.

José María Sumpsi Viñas

Jautājumi un atbildes

Cik lielā mērā pieaugušas pārtikas cenas?
Kur tas izpaužas kā drošības problēma?
Kuri reģioni ir cietuši visvairāk?
Dalies ar šo:    DiggIt   MySpace   Facebook   Delicious   Permalink