Visaptverošās politiskas vadlīnijas: pamatdokuments
Dodot atļauju: NATO valstu un valdību vadītāji dod CPG zaļo gaismu Rīgā (© NATO)
Pols Savero (Paul Savereux) runā par nesen publiskoto pamatprincipu dokumentu.
Starp Rīgas fanfaru skaņām parādījās ziņa, ka NATO valstu un valdību vadītāji ir pieņēmuši dokumentu, kura nosaukums ir „Visaptverošās politiskās vadlīnijas”. Kas ir šīs Visaptverošās politiskās vadlīnijas (jeb saīsināti CPG)? Kā tās ir radušās un, vissvarīgākais - kādas pamatatziņas ir tajās ietvertas un kāda ir to nozīme alianses tagadnei un nākotnei?

Īss CPG vadlīniju pārskats

CPG ir augsta līmeņa vadošs dokuments, kas iezīmē NATO turpmākās pārveides ietvaru un politisko virzību, nosakot alianses prioritātes nākamajiem 10 -15 gadiem visu tās militāro spēju, plānošanas disciplīnu un izlūkošanas jomās. Citiem vārdiem, dokuments piedāvā visu NATO notiekošo pārmaiņu vienotu vīziju un prioritātes. Tā pamatdoma ir tāda, ka CPG īstenošanai būtu jānoved pie vēl izmantojamāku spēju izveidošanas nākotnes operāciju un misiju vajadzībām, tādējādi nodrošinot to, ka alianse darbosies kā efektīva, uzticama un svarīga organizācija arī 21.gadsimtā.

Būtībā CPG analizē iespējamo nākotnes drošības situāciju, līdztekus atzīstot arī neparedzētu notikumu iespējamību. Uz šīs analīzes pamata, dokuments nosaka dažādas operācijas, kuras aliansei ir jāspēj paveikt saskaņā ar 1999.gada Stratēģisko koncepciju, un kā šīs vīzijas loģiskās sekas, arī to, kādām militārām spējām ir jābūt alianses rīcībā. Tas tiek pateikts ļoti plaši; konkrētais jautājums par to, kā šīs spējas tiks nodrošinātas, paliek atvērts, jo pašām dalībvalstīm tas ir jāizlemj kā individuāli, tā kolektīvi caur NATO pieņemtajiem plānošanas procesiem.

Kā tika pieņemtas CPG vadlīnijas

Lai pilnībā novērtētu CPG būtisko un aktuālo nozīmi, ir nepieciešams saprast kontekstu, kas veicināja šī dokumenta tapšanu, proti, centienus pārskatīt NATO aizsardzības plānošanas procedūras 2003.gadā un 2004.gada sākumā.

Aizsardzības plānošanas mērķis ir nodrošināt ietvaru nacionālo un NATO plānošanas pasākumu harmonizācijai, lai tie visefektīvākajā veidā atbilstu alianses pieņemtajām prasībām. Vienkārši runājot, aizsardzības plānošanas mērķis ir dot NATO visus tai vajadzīgos militāros spēkus, līdzekļus un spējas, kas nepieciešamas pilnam misiju spektram nākotnē.

Lai gan mērķis ir skaidrs, aizsardzības plānošanas īstenošana gadu gaitā ir izrādījies sarežģīts uzdevums un tā tiek veikta pamatā septiņās „tradicionālās” plānošanas disciplīnās: bruņojums, civilās ārkārtas situācijas, konsultācijas par pavēlniecību un kontroli, karaspēks, loģistika, kodolieroči un resursu plānošana. Katru no šīm disciplīnām līdz šim ir pārvaldījusi atsevišķa NATO komiteja vai struktūra, ir bijušas dažādas vadošās direktīvas, ir bijis atšķirīgs ieguldījums katra mērķa sasniegšanā un dažādas procedūras. Turklāt arī citas disciplīnas/aktivitātes – tādas kā izlūkošana, standartizācija, pretgaisa aizsardzība un operatīvā plānošana – sniedz atbalstu aizsardzības plānošanā, padarot šo jautājumu vēl sarežģītāku. Nodrošināt saskaņu un līdzsvaru starp visiem minētajiem pasākumiem ir liels izaicinājums, īpaši ņemot vērā to, ka nav nevienas augstākās institūcijas, kas būtu atbildīga par visu pasākumu kopumu. Par daudziem ir atbildīga Ziemeļatlantijas padome, bet spēku un kodolplānošana, kā arī daži loģistikas un resursu plānošanas aspekti tiek risināti Aizsardzības plānošanas komitejas vai Kodolplānošanas komitejas pārraudzībā, kur abas šīs organizācijas tiekas 25 valstu sastāvā (visas NATO dalībvalstis, izņemot Franciju, kas nepiedalās integrētajā militārajā struktūrā).

Iepriekšējie centieni uzlabot un harmonizēt NATO aizsardzības plānošanas procedūras ir vainagojušies ar diezgan nelieliem panākumiem, jo tie pārsvarā ir bijuši vērsti uz individuālām plānošanas disciplīnām. Tāpēc, gatavojoties 2004.gada jūnija Stambulas samitam un cenšoties veidot holistiskāku pieeju aizsardzības plānošanas procedūrām to pārskata kontekstā, bija vēlēšanās NATO eksistējošās ambīcijas apstiprināt NATO sabiedroto valstu un valdību vadītāju līmenī, kā arī tās publiskot. Valdīja uzskats, ka šāda augsta līmeņa vienošanās būs lietderīga, jo tā paudīs vienotu pieeju visām sabiedrotajām valstīm, apvienos kopā dažādās plānošanas disciplīnas, lai sasniegtu vienu mērķi un gūtu finansiālu atbalstu.

Lai gan konsenss par eksistējošo ambīciju līmeni tā arī netika panākts, priekšrocības no kopīgas pieejas visiem sabiedrotajiem nākotnē guva ievērojamu atbalstu. Atzīstot iespēju Stambulas samitā spert lielu soli uz priekšu, NATO valstu un valdību vadītāji uzdeva Padomei Pastāvīgajā sesijā izstrādāt un iesniegt vadītājiem visaptverošu politiskās virzības dokumentu, kas atbalstītu Stratēģisko koncepciju visos alianses militāro spēju un plānošanas disciplīnu jautājumos.

Pašas CPG vadlīnijas tika pieņemtas 2005.gada decembrī un kopš tā laika ir bijušas par pamatu daudziem NATO iekšējiem darbiem. Tomēr dokuments tika publiskots tikai Rīgas samitā 2006.gada novembrī, pēc tam, kad valstu un valdību vadītāji, kas sākotnēji bija uzdevuši to izstrādāt, to arī oficiāli apstiprināja.

Galvenās CPG nostādnes

Lai gan dokuments ir konspektīvs, vadlīnijas ietver daudz lietderīgas informācijas. Tās, cita starpā, aptver tādus pasākumus kā: Vadlīnijās ir noteiktas vairākas detalizētas spēju prasības, kas būtu jāizpilda sabiedrotajiem, rīkojoties gan individuāli, gan kolektīvi. Tās ir: No šo prasību saraksta tiek izceltas NATO augstākās prioritātes, sākot no kopīgajiem ekspedīciju spēkiem un spējām tos izvietot un uzturēt.

Visbeidzot, CPG liek pamatu vadības mehānismam, kura uzdevums ir nodrošināt CPG vadlīniju īstenošanu alianses iekšienē. Faktiski šis mehānisms tika izveidots 2006.gada februārī.

Kāda ir CPG ietekme uz aliansi

Atrodoties zem 1999.gada Stratēģiskās koncepcijas un virs pārējiem ar spējām saistītajiem vadības dokumentiem, tādiem kā ministru norādījumi spēku plānošanai, CPG formulē vienotus, visaptverošus norādījumus, kas attiecas uz visiem ar militāro spēju saistītiem plānošanas aspektiem aliansē, neatkarīgi no tā, kāda institūcija vai struktūra ir atbildīga par attiecīgo aspektu.

CPG ir augsta līmeņa vadības dokuments, kas nosaka ietvaru un politisko virzību NATO pārveides turpināšanai
CPG ir unikāls dokuments arī ar to, ka tas dod atbildi uz fundamentālo jautājumu, kas piemīt visām ar spējām saistītajām plānošanas disciplīnām, proti, par to, ko sabiedrotie vēlas, lai NATO spētu veikt kvalitatīvā izteiksmē. Šajā ziņā Vadlīnijas satur vienotu prasību kopumu militārām spējām, kā arī nosaka prioritātes.

Jau šobrīd Vadlīnijas ir palīdzējušas aliansei darboties dažādās plānošanas disciplīnās, atbalstot citas ar spēju plānošanu saistītās organizācijas un aģentūras, kā arī dalībvalstis, kas tiecas īstenot saskaņotās prioritātes. Piemēram, Ministru 2006.gada vadlīnijās, ko pieņēma Aizsardzības plānošanas komiteja 2006.gada jūnijā, tiek ņemtas vērā CPG vadlīnijas, un to pašu var teikt arī par Ministru vadlīnijām civilās ārkārtas plānošanas jomā, kas tika pieņemtas 2007.gada janvārī. Bez tam, MC 550, Militārās komitejas vadlīnijas CPG militārajai īstenošanai un tām pakārtotie dokumenti arī atspoguļo CPG praktisko pusi. Tāpat ir daudz norāžu, kas liecina, ka šis dokuments palīdz sabiedrotajām valstīm realizēt to transformācijas plānus.

Vadlīnijas pēc savas būtības ir uz spējām fokusēts dokuments. Tajās nav mēģināts definēt specifiskas platformu vai iekārtu prasības, piemēram, netiek pieprasīti konkrēta tipa kuģi vai transporta lidmašīnas, bet drīzāk runāts par to, kāda veida spējas būs nepieciešamas un kāda situācija ir sagaidāma kaujas laukā. Šādā kontekstā raugoties, spējas kļūst daudz plašākas par vienkāršiem iekārtu jautājumiem un ietver daudz citas lietas, tādas kā asociētās doktrīnas, procedūras, organizācijas, apmācību, atbalstu un sadarbspēju.

CPG ne tikai piedāvā meklēto nākotnes vīziju, bet arī stingri fokusējas uz atbalstu operācijām. Tāpēc, dokuments ir praktisks un reālistisks, un tajā piedāvātie norādījumi ir svarīgi esošajām operācijām. Piemēram, dokuments sniedz politisku stimulu uz efektiem balstītas pieejas attīstībai operācijās, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka daudzie alianses instrumenti tiek apvienoti un izmantoti krīzes un tās noregulēšanas situācijās, lai sasniegtu vislabāko iespējamo rezultātu, kā arī koordinētu sadarbību starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Dokumentā tiek pasvītrota prasība dalībvalstīm attīstīt un izvietot elastīgus un uzturamus spēkus, kā arī godīgi sadalīt aizsardzības slogu.

Vadlīnijas funkcionē kā NATO procesu pārveides katalizators. Piemēram, CPG ar saistīto pārvaldības mehānismu tiek akcentēta nepieciešamība izstrādāt vienotu, konsolidētu NATO spēju prasību un prioritāšu sarakstu, lai maksimizētu saskaņu un harmoniju visā spēju attīstības procesā. Tā rezultātā Sabiedroto transformācijas pavēlniecība ar citu struktūru un aģentūru atbalstu jau šodien strādā pie šāda saraksta izveidošanas.

Līdzīgi plašākā ziņā, nesen ierosinātie centieni veicināt aizsardzības plānošanas procesu kopumā un pētīt saistību, procedūru, laika termiņu un individuālu spēju plānošanas disciplīnu harmonizācijas potenciālu, ir nākuši no CPG vadlīnijām un ar tām saistīto vadības mehānismu.

Kas netiek noteikts CPG vadlīnijās

Pēc tam, kad ir izskaidrota CPG būtība un tas, ko šis dokuments cenšas sakārtot alianses iekšienē, varbūt ir lietderīgi arī īsumā pastāstīt par to, kas šajās vadlīnijās netiek noteikts.

CPG neaizvieto 1999.gada Stratēģisko koncepciju, bet gan to atbalsta un papildina. Lai vadlīnijas nezaudētu savu aktualitāti, tās tiks periodiski pārskatītas. Ņemot vērā pēdējos notikumus, varētu paredzēt, ka dokuments tiks pārskatīts pēc tam, kad NATO izdos savu nākamo Stratēģisko koncepciju, visdrīzāk 2009.gadā.

CPG vadlīnijas neiedziļinās pietiekami lielās detaļās, lai dotu visaptverošas norādes katrai plānošanas disciplīnai un citām ar plānošanu saistītajām struktūrām; tāpēc joprojām būs nepieciešamas arī zemāka līmeņa vadošās norādes.

CPG nedefinē kvantitatīvā izteiksmē to, kādas darbības no NATO sagaida alianses sabiedrotie. Spēku plānošana tiek īstenota pakārtotā, slepenā dokumentā (Ministru vadlīnijas 2006), kas pamatojas uz CPG un ko attiecīgās valstis ir apstiprinājušas 2006.gada jūnijā.

Visbeidzot, CPG neprasa vairāk militāro spēku. Vadlīnijās vienkārši tiek prasīti tādi spēki, kas ir labāk lietojami, vieglāk izvietojami, efektīvāki, bet nebūt ne vienmēr skaitliski lielāki.

Ceļš uz pārveidošanos

Nobeigumā, Visaptverošās politiskās vadlīnijas dod kodolīgu, bet arī fundamentālu NATO notiekošās transformācijas redzējumu. Tomēr CPG īstenošana gan aliansē, gan tās dalībvalstīs ir pats svarīgākais gala uzdevums, jo tam ir jānoved pie pielietojamāku militāro spēju radīšanas nākotnes operāciju un misiju vajadzībām, kas nodrošinās to, ka arī 21.gadsimtā alianse joprojām ir efektīva, uzticama un aktuāla organizācija.

Kā parādīja Rīgas samits un faktiskie notikumi pirms tā, alianses sabiedrotās valstis ir uzsākušas iet pa transformācijas ceļu, kas noteikts CPG. Tomēr šis ceļš joprojām ir garš un grūts. Saglabāt šo kursu ir patiess izaicinājums alianses sabiedrotajām valstīm.
...Uz augšu...